tecēt1
tecēt 3. pers. tek, pag. tecēja intransitīvs, darbības vārds
tecējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst1.
PiemēriSula tek glāzē.
1.1.Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
PiemēriAsaras tek pār vaigiem.
1.2.Būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu).
PiemēriBērnam tek deguns.
3.Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piem., pa spraugām, bojātu vietu).
PiemēriVecas mucas tek.
4.Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst6.
PiemēriLaiks tek gausi.
5.Būt ar noteiktu virzienu.
PiemēriGarām mājām tecēja lielceļš.
6.Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piem., par dziju, pavedienu).
PiemēriDzija tek gludi.
Stabili vārdu savienojumiKur piens un medus tek. Tek kā smiltis caur pirkstiem.