Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
tecēt1
tecēt 3. pers. tek, pag. tecēja darbības vārds; intransitīvs
tecējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst1.
PiemēriSula tek glāzē.
  • Sula tek glāzē.
  • Mīkla ir diezgan bieza, tā no karotes nevis tek, bet krīt.
  • Skalot traukus zem tekoša ūdens.
1.1.Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
PiemēriAsaras tek pār vaigiem.
  • Asaras tek pār vaigiem.
  • Sviedri tek pār saulē iedegušo ķermeni.
1.2.Būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu).
PiemēriBērnam tek deguns.
  • Bērnam tek deguns.
  • Sunim tek kreisā acs.
2.Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi); plūst2.
PiemēriUpes tek uz jūru.
  • Upes tek uz jūru.
3.Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piem., pa spraugām, bojātu vietu).
PiemēriVecas mucas tek.
  • Vecas mucas tek.
  • Saplīsusi caurule tek.
  • Lietus gāžu laikā jumts tek.
  • Dzīvoklī tek griesti.
  • Zāles pļāvējam tek eļļa.
4.Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst6.
PiemēriLaiks tek gausi.
  • Laiks tek gausi.
5.Būt ar noteiktu virzienu.
PiemēriGarām mājām tecēja lielceļš.
  • Garām mājām tecēja lielceļš.
  • Rīga!.. Simti ceļi tevī satek, Simti prom no tevis tek.
6.Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piem., par dziju, pavedienu).
PiemēriDzija tek gludi.
  • Dzija tek gludi.
Stabili vārdu savienojumiKur piens un medus tek. Tek kā smiltis caur pirkstiem.