tece
tece dsk. ģen. teču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darbība, process → tecēt [1].
2.Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā; ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
PiemēriRāma, strauja tece.
- Rāma, strauja tece.
- Upes teces tīrīšana.
3.Sūce.
PiemēriDzesēšanas sistēmas teces novēršana.
- Dzesēšanas sistēmas teces novēršana.
- Jumtā ir tece.