tecēt2
tecēt teku [tȩku], teci, tek [tȩk], pag. tecēju darbības vārds; intransitīvs
tecējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
PiemēriVeikli tecēt pa priekšu.
Stabili vārdu savienojumiTek kā skudra.
1.1.pārnestā nozīmē Virzīties (parasti šķietamā kustībā) – par debess spīdekļiem.
PiemēriDivējāda saule tek, tek kalnā, tek lejā; Divējāds mans mūžiņš ar to vienu dvēselīti.