paklīst
paklīst -klīstu, -klīsti, -klīst, pag. -klīdu darbības vārds; intransitīvs
1.Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti virzoties uz dažādām pusēm).
PiemēriBurzma pamazām paklīst.
- Burzma pamazām paklīst.
- Sacensības beidzās, un skatītāji paklīda.
- Zirgi pieguļā paklīda kur kurais.
2.formā: trešā persona Sadaloties izzust, izklīst.
PiemēriMigla paklīst.
- Migla paklīst.
- Mākoņi paklīduši, un spīd saule.
- Dūmaka bija paklīdusi.
3.formā: trešā persona Izplatīties (piem., par ziņām).
PiemēriPaklīst baumas.
- Paklīst baumas.
- Paklīda valodas, ka notiks kas svarīgs.
- Pilsētā paklīda satraucošas runas.
3.1.Tikt izplatītam (piem., par tekstu).
PiemēriPaklīda musinošas lapiņas.
- Paklīda musinošas lapiņas.
4.Noklīst, pazust.
PiemēriGrāmata kaut kur paklīdusi.
- Grāmata kaut kur paklīdusi.
5.Morāli pagrimt, degradēties, izvirst.
PiemēriPaklīdis cilvēks.
- Paklīdis cilvēks.
- Ja es būtu nodzēries un paklīdis, mani nežēlotu.
6.Pastaigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa).
PiemēriMierīgi paklīst pa pļavām un mežmalām.
- Mierīgi paklīst pa pļavām un mežmalām.
- Brīvi paklīst pa veikalu.