pakļautība
pakļautība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Stāvoklis, kad (piem., tauta, valsts) ir pakļauta kādai (parasti svešai) varai.
PiemēriBūt vācu pakļautībā.
- Būt vācu pakļautībā.
- Nonākt Zviedrijas pakļautībā.
- Atbrīvoties no svešzemju pakļautības.
2.Stāvoklis, kad augstākai iestādei vai amatpersonai ir padotas zemākas iestādes vai amatpersonas.
PiemēriAdministratīvā pakļautība.
- Administratīvā pakļautība.
- Ministrijas pakļautībā esošās iestādes.
- Civillietu pakļautība un piekritība.
Stabili vārdu savienojumiRepublikas pakļautības pilsēta.
- Republikas pakļautības pilsēta — pilsēta, kas (padomju laikā), bija tiešā veidā, nepastarpināti pakļauta centrālajai varai.
3.Stāvoklis, kad (kas) ir atkarīgs (no kā), no nācis (kā) ietekmē, iedarbībā.
PiemēriPakļautība riskam.
- Pakļautība riskam.