pakļautība
pakļautība sieviešu dzimte, lietvārds
1.Stāvoklis, kad (piem., tauta, valsts) ir pakļauta kādai (parasti svešai) varai.
PiemēriBūt vācu pakļautībā.
2.Stāvoklis, kad augstākai iestādei vai amatpersonai ir padotas zemākas iestādes vai amatpersonas.
PiemēriAdministratīvā pakļautība.
Stabili vārdu savienojumiRepublikas pakļautības pilsēta.
3.Stāvoklis, kad (kas) ir atkarīgs (no kā), no nācis (kā) ietekmē, iedarbībā.
PiemēriPakļautība riskam.