pakļauties
pakļauties -kļaujos, -kļaujies, -kļaujas, pag. -kļāvos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ļaut valdīt pār sevi.
PiemēriPakļauties ordenim un kristīties.
2.Būt (kāda) pakļautībā, atkarībā.
PiemēriPakļauties valdniekam.
2.1.Būt atkarīgam (no kā) un pildīt tā nosacījumus.
PiemēriPakļauties likumam.
3.Pakļaut sevi (kam); pakārtot savas vēlmes, rīcību u. tml. saskaņā ar ko citu.
PiemēriPakļauties mātes diktātam.
3.1.Ļaut sevi ietekmēt.
PiemēriPakļauties reklāmai.
3.2.Ļauties (piem., kādam psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
PiemēriPakļauties skumjām.