Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
atvilkt
atvilkt -velku [-vȩ̀lku], -velc, -velk [-vȩ̀lk], pag. -vilku transitīvs, darbības vārds
1.Velkot atdabūt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriAtvilkt nokaltušo stumbru pie ugunskura.
1.1.Velkot atvirzīt nost, atpakaļ.
PiemēriAtvilkt nost lūkas vāku.
1.2.Velkot atvērt, attaisīt.
PiemēriAtvilkt atvilktni.
2.Likt (sava karaspēka vienībai) atvirzīties (aizmugures virzienā, uz aizmuguri).
PiemēriAtvilkt divīziju, lai izvairītos no ielenkuma.
3.Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no algas); atskaitīt.
PiemēriAtvilkt no algas ienākuma nodokli.
4.sarunvaloda Noģērbt, novilkt (parasti virsdrēbes).
PiemēriAtvilkt mēteli.
Stabili vārdu savienojumiAtvilkt elpu.