atvirzīt
atvirzīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt šurp (kur, līdz kurienei, pie kā u. tml.).
PiemēriAtvirzīt galdiņu pie gultas.
2.Virzot (bīdot, velkot u. tml.), arī liekot virzīties, attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriAtvirzīt savu krēslu no galda.
2.1. Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
PiemēriLauku pirts atvirzīta no pārējām ēkām.
2.2.Panākt, ka notiek vēlāk.
PiemēriAtvirzīt darba nodošanas laiku.