atvirzīt
atvirzīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt šurp (kur, līdz kurienei, pie kā u. tml.).
PiemēriAtvirzīt galdiņu pie gultas.
- Atvirzīt galdiņu pie gultas.
2.Virzot (bīdot, velkot u. tml.), arī liekot virzīties, attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriAtvirzīt savu krēslu no galda.
- Atvirzīt savu krēslu no galda.
- Atvirzīt skapi no sienas.
- Atvirzīt ļaužu pūli no ēkas.
2.1. Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
PiemēriLauku pirts atvirzīta no pārējām ēkām.
- Lauku pirts atvirzīta no pārējām ēkām.
2.2.Panākt, ka notiek vēlāk.
PiemēriAtvirzīt darba nodošanas laiku.
- Atvirzīt darba nodošanas laiku.
- Atvirzīt ieplānoto sarunu.