atzīme
atzīme dsk. ģen. -mju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Īss pieraksts; īsa, ar roku ierakstīta piezīme, zīme (teksta lappusē).
PiemēriAtzīme piezīmju grāmatiņā.
- Atzīme piezīmju grāmatiņā.
- Komponista atzīmes uz partitūras.
1.1.Grafiska zīme.
PiemēriŪdens līmenis sasniedzis četru metru atzīmi.
- Ūdens līmenis sasniedzis četru metru atzīmi.
2.Ar ciparu vai vārdisku formulējumu izteikts vērtējums (parasti mācību iestādē).
PiemēriNeapmierinoša atzīme.
- Neapmierinoša atzīme.
- Saņemt labas un teicamas atzīmes.
- Atzīmju žurnāls.
Stabili vārdu savienojumiGala atzīme. Ielikt atzīmi. Likt atzīmi.
- Gala atzīme — sekmju galīgais novērtējums kādā mācību priekšmetā.
- Ielikt atzīmi — novērtēt ar kādu atzīmi un ierakstīt to.
- Likt atzīmi — novērtēt ar atzīmi un to ierakstīt.
- Salikt atzīmes — novērtēt sekmes ar atzīmēm un ierakstīt tās.