atvilkt
atvilkt -velku [-vȩ̀lku], -velc, -velk [-vȩ̀lk], pag. -vilku darbības vārds; transitīvs
1.Velkot atdabūt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriAtvilkt nokaltušo stumbru pie ugunskura.
- Atvilkt nokaltušo stumbru pie ugunskura.
- Traktors atvelk piekrautu piekabi.
1.1.Velkot atvirzīt nost, atpakaļ.
PiemēriAtvilkt nost lūkas vāku.
- Atvilkt nost lūkas vāku.
- Atvilkt pastiepto roku atpakaļ.
1.2.Velkot atvērt, attaisīt.
PiemēriAtvilkt atvilktni.
- Atvilkt atvilktni.
- Atvilkt durvju aizbīdni.
- Atvilkt kaklasaiti vaļīgāk.
- Logiem aizkari ir atvilkti.
2.Likt (sava karaspēka vienībai) atvirzīties (aizmugures virzienā, uz aizmuguri).
PiemēriAtvilkt divīziju, lai izvairītos no ielenkuma.
- Atvilkt divīziju, lai izvairītos no ielenkuma.
- Pulks atvilkts aizmugurē atpūtai.
3.Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no algas); atskaitīt.
PiemēriAtvilkt no algas ienākuma nodokli.
- Atvilkt no algas ienākuma nodokli.
- Atvilkt maksājumu par ņemto kredītu.
- Atvilkt no ieņemtās naudas izdevumus.
4.sarunvaloda Noģērbt, novilkt (parasti virsdrēbes).
PiemēriAtvilkt mēteli.
- Atvilkt mēteli.
Stabili vārdu savienojumiAtvilkt elpu.
- Atvilkt elpu idioma — atpūsties (pēc fiziskas un garīgas piepūles).