saknīte
saknīte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dem. → sakne.
2.Viens no nervu šķiedru kūlīšiem, kas iznāk no muguras smadzeņu sānu virsmas un, savienojoties ar otru šādu kūlīti, veido vienu no muguras smadzeņu nerviem.
PiemēriNervu saknīte.