sakne
sakne dsk. ģen. -ņu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
PiemēriKoka sakne.
Stabili vārdu savienojumiBārkšu saknes. Gaisa saknes. Galvenā sakne.
3.joma: anatomija Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piem., žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
PiemēriTraumēta naga sakne.
4.formā: daudzskaitlis Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piem., ar vietu, vidi, cilvēkiem).
PiemēriNeaizmirst savas saknes.
4.1.Pirmsākumi, rašanās cēloņu, apstākļu kopums (piem., parādībai, tautai, dzimtai).
PiemēriReliģijas saknes.
4.2.Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
PiemēriGnozeoloģiskās saknes.
5.joma: valodniecība Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā daļa.
PiemēriVienas saknes vārdi.
6.joma: matemātika Kāpināšanas inversās darbības rezultāts.
PiemēriIzvilkt sakni no negatīva skaitļa.
Stabili vārdu savienojumiIzvilkt sakni. Kuba sakne.
Stabili vārdu savienojumiIeaugt ar (visām) saknēm. Izraut ar (visām) saknēm. Naga sakne. Zelta sakne.