sakļauties
sakļauties -kļaujos, -kļaujies, -kļaujas, pag. -kļāvos atgriezenisks, darbības vārds
1.Refl. → sakļaut1; tikt sakļautam.
PiemēriLūpas sakļaujas.
1.1.Ļoti cieši piespiesties vienam pie otra.
PiemēriDejā ķermeņi cieši sakļaujas.
2.Savirzīties ļoti cieši kopā, savienoties, arī saplūst kopā; ļoti cieši pievirzīties (pie kā).
PiemēriUz jūras pusi kalni sakļaujas.
2.1.Tikt savirzītam (kādā kopumā) – piem., par augiem.
PiemēriMainoties laika apstākļiem, čiekurs sakļaujas vai atveras.
3.Refl. → saliedēties [2]; izveidoties par vienotu kopumu.
PiemēriKora balsis cieši sakļaujas ar sintezatora radītajām mākslīgajām skaņām.