sakļauties
sakļauties -kļaujos, -kļaujies, -kļaujas, pag. -kļāvos darbības vārds; atgriezenisks
1.Refl. → sakļaut1; tikt sakļautam.
PiemēriLūpas sakļaujas.
- Lūpas sakļaujas.
1.1.Ļoti cieši piespiesties vienam pie otra.
PiemēriDejā ķermeņi cieši sakļaujas.
- Dejā ķermeņi cieši sakļaujas.
2.Savirzīties ļoti cieši kopā, savienoties, arī saplūst kopā; ļoti cieši pievirzīties (pie kā).
PiemēriUz jūras pusi kalni sakļaujas.
- Uz jūras pusi kalni sakļaujas.
- Kad cilvēks runā, balss saites sakļaujas un balss sprauga sašaurinās.
2.1.Tikt savirzītam (kādā kopumā) – piem., par augiem.
PiemēriMainoties laika apstākļiem, čiekurs sakļaujas vai atveras.
- Mainoties laika apstākļiem, čiekurs sakļaujas vai atveras.
- Veidoju dzīvžogu, kas sakļaujas un veido viengabalainu sienu.
3.Refl. → saliedēties [2]; izveidoties par vienotu kopumu.
PiemēriKora balsis cieši sakļaujas ar sintezatora radītajām mākslīgajām skaņām.
- Kora balsis cieši sakļaujas ar sintezatora radītajām mākslīgajām skaņām.