Paplašinātā meklēšana
Meklējam sakne.
Atrasts vārdos (18):
Atrasts etimoloģijās (6):
- No latīņu super 'pār, virs' un radicalis (radix (radicis) 'sakne; pamats'). (šķirklī superradikāls)
- No latīņu cyclaminos, grieķu kyklaminos, kam pamatā kyklos 'apaļš', jo šim augam ir apaļa, sīpolveidīga sakne. (šķirklī ciklamena)
- No vācu Lakritze, kam pamatā latīņu liquiricia, grieķu glyhyrrhiza 'salda sakne'. (šķirklī lakrica)
- No latīņu radix barbaris 'barbaru sakne'. (šķirklī rabarbers)
- No latīņu radicalis 'saknes-', 'pamata-'. (šķirklī radikālis)
- No latīņu stolo (stolonis) 'saknes dzinums'. (šķirklī stolons)
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Atrasts vārdu savienojumos (9):
Atrasts skaidrojumos (125):
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- darināt Apstrādāt (sakņaugus), nogriežot lapas, sīkās saknes.
- mata maisiņš apvalks, kurā ietverts mata sīpols un sakne.
- stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu, tā sakneni, spraudeni u. tml.) augšanai pastāvīgā vietā.
- ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
- baldriāns Ārstniecības augs ar specifisku smaržu, kura saknes izmanto nomierinošu līdzekļu pagatavošanai.
- dzeltenā genciāna ārstniecības augs, no kura saknes iegūst līdzekli pret gremošanas traucējumiem.
- izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
- miza Audu kārta stumbra, zaru un saknes ārējā daļā (kokiem, krūmiem).
- mietsakne Auga galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
- veģetatīvie orgāni auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā augšanu un attīstību (piem., lapas, stumbrs, sakne).
- bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids – sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
- serde Auga stumbra vai saknes vidusdaļa, kas sastāv no atšķirīgiem audiem.
- sasakņoties Augot izveidot saknes (par augiem).
- ūdensrožu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst augi ar spēcīgu sakneni un peldošām lapām garā kātā (piem., lēpes, ūdensrozes).
- biete Balandu dzimtas sakņaugs ar lielām lapām un paresninātu, apaļu sakni; šī auga sakne.
- bārkšu saknes bārkšsaknes.
- uzmava Blīvs šūnu slānis, kas aptver auga saknes galotnes daļu, aizsargājot to no ievainošanas.
- izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piem., auga saknes, zemi).
- mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
- sīpols Daudzgadīgi lakstaugi (liliju, amariļļu, skalbju dzimtā), kam pazemes daļa ir sīpols (3), retāk bumbuļsīpols, saknenis.
- niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām lapām, ložņājošu sakneni un ziediem garā skarā.
- vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
- tūsklape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākiem dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē, lielām, apakšpusē tūbainām lapām un ložņājošiem sakneņiem.
- kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, zarainu vai bezzarainu stublāju ar dobiem posmiem un zvīņveida lapu makstīm.
- skalbe Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām, ziediem vēdeklī; īriss.
- leizeja Daudzgadīgs lakstaugs ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām, kura sakneni un saknes izmanto ārstniecībā [Rhaponticum carthamoides].
- rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem.
- bitene Daudzgadīgs rožu dzimtas nektāraugs ar resnu ložņājošu sakneni un brūnganiem vai dzelteniem ziediem.
- termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
- grīslis Daudzgadīgs, retāk viengadīgs lakstaugs ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņu stublāju, sakneni un sīkiem ziediem vārpiņās.
- saknīte Dem. --> sakne.
- iedēstīt Dēstot ievietot (ierušinot, ierokot saknes, spraudeni u. tml.) augsnē; dēstīt un pabeigt dēstīt.
- asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
- rācenis Divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga apaļa vai plakani apaļa sakne ar dzeltenu, zaļu vai violetu mizu un baltu mīkstumu [Brassica ropa].
- mēnestiņš Gaiša lokveida josla pie naga saknes.
- vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
- ingvers Garšviela, kas iegūta no šī auga sakneņa.
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug slapjās, mitrās vietās un kam ir lineāras, plakanas lapas, ložņājošs saknenis un ziedkopa – skara.
- mārsmilga Graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, šaurām lapām un ziediem skarās.
- bumbulis Ieapaļš, dažu lakstaugu stublāja vai saknes veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
- velnarutks Indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem, auga un sakneņu aromāts atgādina pētersīļus [Cicuta virosa].
- kurkuma Ingveru dzimtas augs, kura koši oranžīgi dzelteno sakneni izmanto par garšvielu vai krāsvielu [Curcuma longa].
- metatonija Intonācijas maiņa vienas saknes vārdos.
- iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
- apsakņoties Izveidot saknes.
- sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piem., gaļu, saknes); sautēt.
- sakārnis Koka saknes liels gabals; koka sakne kopā ar celmu.
- vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
- sakņgrauzis Kukainis, kas grauž augu saknes; mizgrauzis, kas perinās skuju koku saknēs.
- dārzenis Kultivēts lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, augļus) lieto uzturā.
- sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes, retāk – lapas.
- tīri imaginārs skaitlis kvadrātsakne no mīnus viena.
- imaginārā vienība kvadrātsakne no mīnus viena.
- lakricsakne Lakrica; lakricas sakne.
- virza Lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zarainu, pacilu vai gulošu stublāju, pretējām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
- vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) – par putniem.
- strauspaparde Liela paparde ar resnu sakneni un masīvām lapām raksturīgā piltuvveida rozetē.
- zirdzene Liels divgadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar resniem sakneņiem un zaļiem ziediem čemuros.
- postfikss Morfēma, kas atrodas aiz vārda saknes (piem., piedēklis, galotne).
- ablauts Morfoloģiski nosacīta patskaņu mija vienas saknes vārdos vai viena vārda dažādās formās (ģermāņu valodās).
- pierakt Nedziļi ierakt, viegli apbērt ar zemi (auga saknes).
- galvenā sakne no dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.
- dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās pirmās lapas un saknes.
- kurkuma No šī sakneņa iegūtā garšviela spilgti tumšdzeltenā krāsā.
- sieksta Nolūzis, ūdenstilpē vai zemē ilgi gulējis koks, tā daļa; koka sakne ūdenī vai virs zemes.
- bez- Norāda, ka trūkst, nav tā, ko izsaka pamatvārds, tā sakne.
- ieziemot Novietot (parasti dārzeņus, saknes) uzglabāšanai ziemā.
- kvadrātsakne Otrās pakāpes sakne no skaitļa.
- alveola Padziļinājums, iedobums žoklī, kur atrodas zoba sakne.
- iesakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) izveido saknes, ieaug.
- sakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes.
- sadzirdīt Panākt, ka (augs, auga saknes) uzsūc ūdeni, mitrumu.
- sīkpaparde Paparde ar īsu sakneni, sīkām, plūksnainām lapām, daudzgadīgs lakstaugs, kas bieži aug uz kokiem, akmeņiem, dažādiem iežiem, klinšu spraugās u. tml.
- sievpaparde Paparde ar īsu, resnu sakneni un plūksnaini dalītām lapām, kas veido piltuvveida cerus.
- saldsaknīte Paparde ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām.
- ozolpaparde Paparžaugs ar spēcīgu, tumšu sakneni, pušķī vai piltuvveida rozetē sakārtotām lapām.
- rožainā rodiola jeb zeltsakne populārs ārstniecības augs, kas aug Altaja, Sajānu, Austrumsibīrijas un Tālo Austrumu kalnājos, šā auga saknenis ir tradicionāla dāvana jaunajam pārim Altajā uz kāzām.
- apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
- tvērējsakne sakne, ar ko augs pieķeras, piesaistās pie cita auga vai balsta.
- sānsakne sakne, kas atzarojas no galvenās, lielākās saknes.
- piesakne sakne, kas izveidojusies no auga stumbra vai galvenās saknes.
- zemesstumbrs saknenis.
- dīgļsakne saknes aizmetnis sēklas dīglī.
- sūcējsakne saknes daļa, ar ko augs sūc barībai nepieciešamās vielas.
- umlauts saknes patskaņa palatalizācija (piemēram, vācu valodā, veidojot lietvārda daudzskaitļa formu).
- gaisa saknes saknes, kas augam attīstās papildus tā virszemes daļā.
- plikas saknes saknes, kas nav segtas ar augsni.
- sakne Sakņaugi; sakņaugu saknes, retāk lapas, augļi.
- periderma Segaudi, kas uz augu stumbriem, saknēm, bumbuļiem un sakneņiem nomaina primāros segaudus – epidermu.
- zemsaknes Skaitlis vai izteiksme, kas atrodas zem saknes (6).
- radikālis Skaitlis, kas ir iegūts, izvelkot sakni; izteiksme, kurā ir saknes zīme.
- gums Sulīgs paresnināts sānsaknes pārveidojums, kur uzkrājas rezerves barības vielas.
- mārrutks Šā auga sakne, ko lieto kā garšaugu vai ēdiena piedevu.
- lakrica Šā auga sakne; lakricsakne.
- cigoriņš Šā auga sakne.
- kālis Šā auga sakne.
- pastinaks Šā auga sakne.
- runkulis Šā auga sakne.
- rutks Šā auga sakne.
- rācenis Šī auga sakne, ko izmanto uzturam vai lopbarībai.
- burkāns Šī auga sakne.
- redīss Šī dārzeņa sakne.
- amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
- zarains Tāds (augs), kura daļas (piem., saknes, stublājs) veidojas, stiepjas dažādos virzienos; šādas (auga) daļas.
- vārpatains Tāds, kur ir daudz vārpatu; tāds, kas ir piesārņots ar vārpatu sakneņiem.
- supletīvs Tāds, kura gramatiskās formas ir datrinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem (piem., es – manis). Supletīva forma – gramatiskā forma, kurā gramatiskā nozīme izteikta ar saknes maiņu.
- sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
- galotne Tievais gals (saknei).
- kuba sakne trešās pakāpes sakne no skaitļa.
- ingvers Tropu lakstaugs ar resnu, gaļīgu sakneni, kas satur ēteriskās eļļas.
- sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārītas saknes ar vai bez gaļas; šādā veidā gatavots ēdiens.
- izziedēt Uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos.
- afikss Vārda daļa (piem., priedēklis, piedēklis), ko pievieno saknei vai celmam.
- priedēklis Vārda daļa, kas atrodas saknes priekšā.
- celms Vārda sakne kopā ar priedēkļiem un piedēkļiem.
- morfēma Vārda vismazākā, nedalāmā daļa ar gramatisku vai leksisku nozīmi (piem., sakne, priedēklis, piedēklis, galotne).
- aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot afiksus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme (piem., somugru valodās).
- sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piem., saknes, gaļu).
- saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves – vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
- sakņoties Veidot, laist saknes – par augiem.
- ligzda Vienas un tās pašas saknes vārdu kopums.
- vilkvālīte Vilkvālīšu dzimtas lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem.
- zelta sakne zeltsakne.
- periodontīts Zoba saknes un apkārtējo audu iekaisums.
Atrasts piemēros (149):
- apbērt Apbērt ābelītes saknes ar zemi.
- apcept Apcept gaļu, saknes.
- apkapāt Apkapāt celma saknes.
- apraust Apraust kociņu saknes ar zemi.
- izcilāt Ar dakšām izcilāt auga saknes.
- atcirst Atcirst celmam saknes.
- atdurt Atdurt saknes ar lāpstu.
- atraust Atraust krūma saknes.
- viest Augs vieš saknes.
- izalot Augu saknes izalo un drupina augsni.
- vītināt Baldriāna sakneņus vītināja.
- baldriāns Baldriāna ziedi, saknes.
- pāržāvēt Baldriāņu saknes nedrīkst pāržāvēt.
- banāns Banāns ir milzīgs lakstaugs, tā stumbru veido cieši kopā sakļāvušās lapas, bet zem zemes atrodas saknenis.
- bumbuļveida Bumbuļveida saknenis, izaugums.
- saknenis Bumbuļveida sakneņi.
- reduplikācija Daļēja saknes reduplikācija.
- galotne Dēstus piķējot, nokniebj saknes galotni.
- drātstārps Drātstārpi apgrauž augu saknes.
- tauksakne Dziedniecības tauksakne.
- piesakne Dziļāk stādot, potcelms veidos papildu piesaknes.
- tvērējsakne Efeju tvērējsaknes.
- sānsakne Eglei sānsaknes ir plaši izplestas.
- sasniegt Eglēm saknes sasniedz apmēram pusmetra vai 60 centimetru dziļumu.
- sakne Gnozeoloģiskās saknes.
- gumveida Gumveida sakne.
- apakšējais Ielikt saknes ledusskapja apakšējā nodalījumā.
- iespiest Iespiest izceltās augu saknes.
- šķiedrains Ingvera sakne ir ļoti šķiedraina.
- ingvers Ingvera sakne.
- piestiprināties Īpašās saknes palīdz augam piestiprināties pie dažādām virsmām – koku stumbriem, ēku fasādēm.
- sakne Izaudzēt saknes.
- atbalsts Izaudzētās saknes būs labs atbalsts ziemā.
- izvirzīt Izvirzīt saknes uz visām pusēm.
- zarains Jūrmalas dedestiņai ir zaraina sakne un zarains stublājs.
- aizmesties Kāja aizmetas aiz koka saknes.
- kalme Kalmju sakneņi.
- saknenis Kalmju sakneņi.
- urbties Koka mietsakne stateniski urbjas augsnē.
- sakne Koka sakne.
- aizstiepties Koka saknes aizstiepjas tālu uz visām pusēm.
- iestiepties Koka saknes iestiepjas dziļi zemē.
- koks Koka stumbrs, saknes.
- kokains Kokaina sakne.
- uzsūkt Koku saknes uzsūc ūdeni.
- krustiem Krustiem auga bērzu saknes, Krustiem zvaigznes debesīs..
- kurkuma Kurkumas sakne.
- rēķināšana Kvadrātsaknes rēķināšana.
- ķeburains Ķeburainas saknes.
- notrūkt Lai puraviem nenotrūktu saknes, tos novāc ar dakšām.
- kost Lai salna nāk, tagad tai maz ko kost vairs atlicis, labība novākta un saknes pagrabā..
- lakricsakne Lakricsaknes ekstrakts.
- zarots Lapu pētersīlim sakne ir stipri zarota.
- leizeja Leizejas saknes.
- tauksakne Lielziedu tauksakne.
- uzturs Lietot uzturā saknes un dārzeņus.
- nodarināt Likt kaudzē nodarinātās saknes.
- smalkšķiedrains Lūzuma vietā saknes ir smalkšķiedrainas.
- macerēt Macerēt saknes ar etiķskābi.
- mandragora Mandragoras sakne.
- mārrutks Mārrutku lapas, saknes.
- folikuls Mata sakne atrodas mata folikulā.
- mats Mata sakne.
- sakne Matu maska nostiprinās matu saknes.
- mazzarains Mazzaraina mietsakne.
- melngans Melngani brūnas saknes.
- melnsakne Melnsaknes sēklas.
- mietsakne Mietsakne ar daudzām sānu saknēm.
- mietveida Mietveida sakne.
- sakne Mūsdienu literatūras saknes.
- strups Nantes burkāniem ir garas, gandrīz cilindriskas saknes ar strupu, noapaļotu galu.
- sakne Neaizmirst savas saknes.
- iekaltēt Nedrīkst iekaltēt auga saknes.
- zarains Nepareizi mēsloti, burkāni veido kroplas, zarainas saknes.
- atiet No mietsaknes aatiet sānsaknes.
- sāns No mietsaknes stiepjas sānu saknes.
- nopūt No pārmērīga mitruma puķēm var nopūt saknes.
- dīgļsakne No sēklas pirmā izaug dīgļsakne.
- nopūdēt Nopūdēt orhidejai saknes.
- cauraust Pamesto ēku sienas caurauž milzīgas koku saknes un apvij liānas.
- mezglains Papardes saknenis ir resns, mezglains.
- pārcirst Pārcirst saknes ar lāpstu.
- paresnināt Paresnināta sakne.
- ielauzt Pārstādāmās puķes saknes nedrīkst ielauzt.
- žuburoties Pētersīļiem žuburojas sakne.
- sakne Pētīt savas dzimtas saknes.
- piekrāsot Piekrāsot matu saknes.
- garšsakne Pielikt zupai garšsaknes – burkānus, sīpolus, pētersīļus un selerijas.
- piesakne Pienenei ir gara, samērā trausla mietsakne un garas piesaknes.
- sasakņoties Podos audzētie augi ar laiku tā sasakņojas, ka saknes izstiepjas cauri poda dibena atverei.
- polinoms Polinoma sakne.
- mātsakne Purva mātsakne.
- laukā Raut laukā no zemes vecās saknes.
- sakne Reliģijas saknes.
- sakne Resna, tieva sakne.
- stiepties Rožu saknes augsnē mēdz stiepties pat vairāk nekā metru dziļi.
- uzkrājējaudi Rutka sulīgās saknes uzkrājējaudi.
- sadomazohisms Sadomazohisma saknes.
- saekselēt Saekselēt lopbarības saknes.
- pārveidne saknenis vai bumbulis ir vasas pārveidne.
- ieaugt saknes ieaugušas dziļi zemē.
- iespiesties saknes iespiedušās dziļi zemē.
- izstiepties saknes izstiepjas tālu uz visām pusēm.
- aizdars saknes krējuma un sviesta aizdarā.
- aizdambēt saknes saaugušas drenu caurulēs, tās aizdambējot.
- tiekties saknes tiecas zemē.
- uzaugums saknes uzaugums.
- uzmava saknes uzmava veicina saknes pārvietošanos augsnē.
- uzņemt saknes uzņem ūdeni ar izšķīdušajām barības vielām.
- algoritms saknes vilkšanas algoritms.
- vokālisms saknes vokālisms.
- sapīties saknes zem zemes ir sapinušās.
- samezglot Samezglotas koku saknes.
- sān- Sānsakne.
- saplūde Saplūde vērojama vārda "apīnis" celmā apīn-, kur saplūdušas trīs morfēmas: priedēklis ap-, sakne vī- un piedēklis -n-.
- mangrove Savijušās mangrovju saknes.
- sazarot Sazarota mietsakne.
- sīksts Sīkstas saknes.
- sadura Skaņu pārmaiņas priedēkļa un saknes sadurā.
- tauksakne Skarbā tauksakne.
- spēcināt Spēcināt matu saknes.
- stiprs Stipras saknes neļaus augam nīkuļot, nodrošinās pilnvērtīgu barības vielu uzņemšanu.
- tauksakne Svešā tauksakne.
- cirst Svešais cirvis cērt un cērt mūsu tautas saknes.
- melnsakne Sviestā cepta melnsakne.
- sakne Traumēta naga sakne.
- trinoms Trinoma sakne.
- atskalot Ūdens atskalojis piekrastes koku saknes.
- pārgrauzt Ūdensžurku pārgrauztās koku saknes.
- atkailināt Ūdeņi, izskalojot augsni, atkailina priežu saknes.
- vājš Vājas koka saknes.
- vārpstveida Vārpstveida sakne.
- laist Vecā ābele bija laidusi dziļas saknes.
- veltenisks Velteniska sakne.
- sakne Vienas saknes vārdi.
- vijīgs Vijīgas saknes.
- atkašņāt Vistas atkašņājušas krūmu saknes.
- piesakne Vītols ātri veido piesaknes.
- zeltsakne Zeltsakne ir tautas medicīnā plaši lietots, organismu stiprinošs augs.
- zeltsakne Zeltsaknes ekstrakts, tinktūra, ziede.
- uzlējums Zeltsaknes un tauksaknes uzlējums.
- sūcējsakne Zemāko zarojuma pakāpes sakņu ir daudz, to lielāko daļu veido sīkās sūcējsaknes.
- tīklot Zemē tīklojošās saknes.
- zemsaknes Zemsaknes izteiksme.
- zemsaknes Zemsaknes skaitlis.
- ziepjusakne Ziepjusaknes lieto, lai ārstētu ieilgušu bronhītu un hroniskas iesnas.
- zobs Zoba sakne.
- sakne Zoba saknes iekaisums.
- žeņšeņs Žeņšeņa sakne.
sakne citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV