vīt
vīt viju, vij, vij, pag. viju darbības vārds; transitīvs
1.Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piem., par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
PiemēriVīt ozollapu vainagu.
1.1.Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
PiemēriVīt pātagas auklu.
1.2.Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) – par putniem.
PiemēriVīt ligzdu.
1.3.pārnestā nozīmē Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
PiemēriMelnas ēnas vij koku stumbrus.
1.4.pārnestā nozīmē Risināt (domu, sarunu, sižetu u. tml.).
PiemēriTurpināt vīt savu domu.
1.5. Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piem., slavu, ievērību).
PiemēriVārds slavas vīts.
Stabili vārdu savienojumiVīt ligzdu.