Paplašinātā meklēšana

Meklējam vīt.

Atrasts vārdos (115):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

vīt ligzdu

Atrasts skaidrojumos (252):

cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, saldiem āboliem; šīs ābeles auglis.
aiztīties Aizlavīties, aizbēgt.
svītrenis Akmeņkaļa kalts svītru veidošanai.
vainags Aplī sapīta un sasieta ziedu, lapu, zaru u. tml. vītne.
apvīt Aplikt (ko savītu) ap ko, kam apkārt.
aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt).
appīties Apvīties.
adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā.
uzgriezt Ar metālgriešanas darbgaldu, instrumentu izveidot (kam ārējo vītni).
pergola Ar vīteņaugiem apaudzēta arka vai arkveida galerija (dārzā).
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
ķeksītis Ātri, ar vienu rakstāmrīka pieskārienu uzvelkama atzīme – uz leju vilkta slīpa svītriņa ar pretēja slīpuma atzaru uz augšu.
atgriezties Atskrūvēties (piem., par detaļu ar vītni); griežoties atvērties.
atdzerties Atspirgt, uzsūcot ūdeni (par pavītušiem augiem, ziediem).
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piem., zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
atšķetināt Attīt, atvīt (ko satītu, sašķetinātu, savītu).
tīģerādas raksts auduma raksts, apdruka, kas atgādina tīģera svītroto apmatojumu.
velūrs Audums, līdzīgs samtam, kas darināts no pieciem vītiem diegiem, no kuriem četri veido augšējo un apakšējo daļu, bet piektais (kas atšķiras no citiem un ir samtains) veido plūksnu.
drellis Aušanas tehnika, kam raksturīga dažādu rakstu (svītriņu, rombu, kvadrātiņu u. tml.) izveidošana; šādā tehnikā darināts (parasti linu) audums.
brauniņš Automātiska pistole ar vītņotu stobru.
nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis.
sudrabvītols Baltais vītols.
švītēties Būt švītīgam.
austies Būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri.
saķerties Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) – par augiem, to daļām.
sagrodot Cieši savīt, savērpt.
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
pusnovītis Daļēji, pa pusei novītis.
vītņurbis Daudzasmeņu instruments iekšējo vītņu iegriešanai.
pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem.
mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs [Parthenocissus quinquefolia].
divertisments Dejas vai deju svītas iespraudums (baleta, operas izrādē).
devītdaļa Devītā daļa.
devītklasnieks Devītās klases skolēns.
devītais tramvajs, autobuss, trolejbuss devītās līnijas tramvajs, autobuss, trolejbuss.
garumzīme Diakritiska zīme – horizontāla svītriņa virs burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
pasaknis Dokumenta (piem., čeka, kvīts, biļetes) daļa, kas paliek pie šī dokumenta izdevēja.
sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkanas un dzeltenas krāsas laukumi, svītras u. tml.
septembris Gada devītais mēnesis.
zebra Gājēju pāreja – horizontāls marķējums baltu svītru veidā uz ceļa braucamās daļas.
vija Garens kopā savītu puķu, lapu, zaru u. tml. veidojums, virkne (parasti kā izgreznošanai); vītne.
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
taktssvītra Grafiska zīme – vertikāla svītra pāri visai līnijkopai vai vairākām, kas nošķir taktis.
jota Grieķu alfabēta devītais burts (Ι, ι).
atgriezt Griežot (piem., detaļu ar vītni) padarīt vaļīgāku; griežot atvērt.
aizgriezt Griežot (piem., to, kam ir vītnes), aiztaisīt.
skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes).
vīle Iegludināts, iespiests svītrveida ielocījums (apģērbā, audumā).
skeneris Ierīce, kas caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes.
ievīteroties Iesākt vīterot un apklust.
iesvītrot Ievilkt svītras (kur iekšā), iezīmēt ar svītrām.
sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
pārvilkt Iezīmēt (piem., līniju, svītru) pāri (kam), pār (ko).
odze Indīga čūska ar tumšu zigzagveida svītru uz muguras.
partita Instrumentālu skaņdarbu svīta (17.–18. gs. mūzikā); variācija, variāciju cikls.
svītrvilcis Instruments skaldnei, plaknei paralēlu svītru iezīmēšanai.
nona Intervāls – devītā pakāpe no pamatnes.
celaine Īpašā aušanas tehnikā darināta josta, prievīte.
vītņgrieznis Īpašs, vītnes profilam atbilstošs grieznis vītņu griešanai (piem., virpošanā).
skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar skrūvēm.
izslēgt Izsvītrot (piem., no saraksta); padarīt par neesošu, anulēt.
izmest Izsvītrot, izņemt (teksta daļu).
izstrīpot Izsvītrot.
saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā); arī savīt (matus, ūsas).
skumbrija Jūras zivs, kam ir zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām un nelielas papildspuras; makrele.
filigrāns Juvelierizstrādājums no savītām smalkām zelta, sudraba vai vara stieplītēm, kas pēc izskata atgādina mežģīnes; šāda juvelierizstrādājumu izgatavošanas tehnika.
vobla Kaltēta, vītināta zivs.
ielīst Klusi, nemanāmi ievirzīties; iezagties, ielavīties.
vītolu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem (piem., vītoli, apses).
blīgzna Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; pūpolvītols [Salix capraea].
varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
rudbekija Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, dzelteniem mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī.
ilzīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un pa vienam ziedu kurvītim zaru galos.
plostbārdis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, kurā ir piensula, un kurvītī sakārtotiem dzelteniem ziediem.
struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
sirsenis Lapseņu dzimtas paliels kukainis, kam raksturīgs brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos vai pažobelēs; irsis [Vespa crabro].
kārtainā lēcējpele lēcējpele ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru; meža sicista (vienīgā suga, kas ir atrodama Latvijas teritorijā).
rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem, kam atšķirībā no medņa uz spārniem ir gaišas svītras [Tetrao tetrix].
tīģeris Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas plēsējs, kam apmatojums ir oranži dzeltens ar tumšām šķērseniskām svītrām [Panthera tigris].
svītrlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām; arī pārtraukta līnija.
aplocīties Lokoties apņemt, apvīties.
zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
makarūni Makaronbiskvīti; mandeļu bezē.
gliemezis Mašīnu elements – vītņots rotācijas ķermenis, piem., gliemežpārvados.
zirgaste Matu sakārtojums – pakausī cieši sasieti, nesavīti, samērā gari mati.
aste Matu sakārtojums – pakausī sasieti, nesavīti mati.
paceplītis Mazs dziedātājputns ar brūnganu, šķērssvītrotu mugurpusi un gaišāku pavēderi.
svirlītis Mazs, zaļgandzeltens ķauķīšu ģints dziedātājputns ar dzeltenu svītru virs acīm, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei [Phylloscopus sibilatrix].
medību karabīne medību ierocis ar vītņotu stobru.
vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem.
mudžināties Mest cilpas, mezglus; savīties, sapīties.
klematis Mežvītenis.
vadgredzens Mīksta metāla (piem., vara) gredzens uz šāviņa korpusa, lodes, kas iegriežas stobra vītnēs.
uzsūbējums Minerālu agregātu paveids – plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
rastrs Mirdzošas svītras televizora ekrānā.
Morzes ābece Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
Morzes kods Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
ramadāns Musulmaņu (Mēness) kalendāra devītais – svētais – mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam jāievēro gavēnis un atturība.
pūču dzimta nakts plēsīgo putnu dzimta, kurā ietilpst mežapūce, svītrainā pūce, apogs, ūpis u. c.
uzvīterot Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
NLO Neizprotams, neizpētīts lidojošs objekts, kas debesīs parādās spoža, iegareni apaļa objekta veidā; lidojošais šķīvītis.
švīka Nekārtīgi vilkta svītra, skrāpējums, skramba.
pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti [Misgurnus fossilis].
asaris Neliela saldūdens zivs ar tumšām šķērssvītrām, zaļganiem sāniem un sarkanām apakšējām spurām.
tomahauks Neliels cirvītis ar rokturi, ko Amerikas indiāņi lietoja kā darbarīku vai ieroci.
paipala Neliels fazānu dzimtas pļavu putns ar brūngani raibu muguru un gaišu garenu svītrojumu uz sāniem [Coturnix coturnix].
apodziņš Neliels pūču dzimtas putns ar brūni pelēkiem raibumiem mugurpusē un balti brūnām gareniskām svītriņām vēderpusē [Glaucidium passerinum].
burunduks Neliels vāveru dzimtas grauzējs ar svītrainu muguru.
sicista Neliels, pelei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar ļoti garu asti, dzeltenbrūnu apspalvojumu un melnu svītru pār muguru; kārtainā lēcējpele.
somatiskā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, kas inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus.
trose No stieplēm vai izturīgām šķiedrām vīta virve.
sasvītrot Nosvītrot vairākas, daudzas (teksta) daļas.
nošņāpt Nosvītrot.
nostrīpot Nosvītrot.
virtene Noteiktā secībā saistītu, savītu, savērtu u. tml. nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums, virkne.
nosvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārsvītrot (to); izsvītrot.
aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
vīties Parasti savienojumā "vīties cauri": izpausties, būt sastopamam (piem., daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
čeks Pārdevēja izsniegtā kvīts kasei, kurā norādīta par preci maksājamā summa.
dendijs Pārspīlēti smalki, vienmēr pēc jaunākās modes ģērbies cilvēks; frants, švīts.
izsvītrot Pārsvītrojot norādīt, ka (teksta daļa, vārds) vairs neietilpst (tekstā).
izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piem., sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
pārstrīpot Pārsvītrot.
skrūves pārvads pārvads, kas griezes kustību pārveido virzes kustībā, izmantojot vītnes pāri.
pārsvītrot Pārvilkt svītru (piem., tekstam, tā daļai).
izmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties.
palavīties Paslepus lavīties, pavirzīties.
zemsvītra Pasvītra.
pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra (\_).
vijums Paveikta darbība, rezultāts --> vīt, arī vīties; darinājums, izstrādājums, ko veido, vijot kādu materiālu (piem., šķiedras, pavedienus).
pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu.
iepīt Pinot iestiprināt, ievīt (kur iekšā).
kutikula Plāna plēvīte, kas no cilvēka naga valnīša uzgulst nagam.
bītlene Plāns trikotāžas svīteris ar augstu, kaklam pieguļošu apkakli; polo džemperis.
trekns Plats, tumšs, spilgts (par līnijām, svītrām, arī par burtiem, zīmēm, tekstu).
zandarts Plēsīga asaru dzimtas zivs ar tumšām svītrām uz muguras un sāniem, slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni un uz priekšu vērstu muti ar lieliem zobiem [Stizostedion lucioperca].
lapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem spārnu.
urālpūce Pūču dzimtas putns (lielāks par biežāk sastopamo mežapūci, ar garāku asti) ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu; garastes pūce [Strix uralensis].
kāršu pupas pupas, kurām ir nepieciešams balsts, ap kuru vīties; garās pupas.
mednis Putns ar zaļgani melnu vai brūnu (mātītēm) apspalvojumu un vēdekļveidīgi noapaļotu asti, kam atšķirībā no rubeņa uz spārniem nav gaišas svītras [Tetrao urogallus].
šķetināt Raisīt, ritināt vaļā (ko savītu, satītu, savērptu).
tvītot Rakstīt tvītus.
kursivēt Rakstīt, salikt (vārdu, teksta daļu) kursīvā (vai rokrakstā norādīt uz šādu rakstību, salikumu ar īpašu zīmi – viļņotu pasvītrojumu).
savīties Refl. --> savīt (1); tikt savītam.
savīties Refl. --> savīt (2); tikt savītam.
vīties Refl. --> vīt; tikt vītam.
tauva Resna, vīta virve, trose.
pletne Rīks pēršanai – pie īsa kāta piestiprinātas ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes.
vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piem., par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
saīsināt Samazināt apjomu (piem., tekstam, skaņdarbam), svītrojot kādu (tā) posmu, daļu u. tml.
svilgalviņa Sārtgalvītis.
sastrīpot Sasvītrot.
saausties Savīties, sasaistīties kopā.
savērpties Savīties; samudžināties.
vīle Secīgu dūrienu virkne; šujot izveidota līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
skaitītājs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīts veselais, un ko daļskaitlī raksta virs svītras.
takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas taktsdaļas līdz nākamajai tikpat uzsvērtai taktsdaļai; skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
bultskrūve Skrūve ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai).
ieskrūvēt Skrūvējot ievirzīt (kur iekšā skrūvi, vītņotu detaļu).
ķikuts Sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un brūnraibu apspalvojumu, gaišām, garenām svītrām pāri galvai un baltiem astes spalvu galiem [Gallinago media].
svītru kods standartizēta, ar skeneri nolasāma kodēta informācija par preci (parasti uz iepakojuma) – šaurāku un platāku svītru salikumi; svītrkods.
svītrkods Standartizēta, ar skeneri nolasāma kodēta informācija par preci (parasti uz iepakojuma), par grāmatu bibliotēkā (parasti uz vāka) u. tml. – šaurāku un platāku svītru salikums.
grods Stingri savīts, savērpts.
stratotips Stratigrāfiskas vienības (svītas, horizonta) griezums atsegumā vai urbumā, kurā iespējami pilnīgi atspoguļojas šīs vienības nogulumu raksturs.
sidrabvītols Sudrabvītols.
hūdijs Svīteris ar kapuci.
svēdra Svītra, josla (piem., priekšmetā, veidojumā, vidē).
šķērssvītra Svītra, kas ir izveidota taisni vai slīpi šķērsām (kam).
līnija Svītra, šaura josla (uzvilkta, uzzīmēta, iekrāsota u. tml.).
viduslīnija Svītra, šaura josla, kas atrodas (kā) vidū.
strīpa Svītra.
strīpains Svītrains.
svītrots Svītrains.
strīpojums Svītrojums (1).
strīpojums Svītrojums (2).
strīpot Svītrot.
vītņmērs Šablonu komplekts vītnes soļa, profila mērīšanai.
šķērssvītrotā muskulatūra šķērssvītru muskulatūra.
šķērssvītrotie muskuļi šķērssvītru muskuļi.
izšķetināt Šķetinot atdalīt, izritināt vaļā (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu).
nošuve Šujot izveidota līnija, svītra.
uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (piemēram, svītru); pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt.
švīts Švītīgs vīrietis.
divgājienu Tāda (vītne), kurai ir liels solis un divas vītņu līnijas.
zemsvītras Tāds (piem., vārda, teksta paskaidrojums), kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un ir atdalīts no tā ar taisnu svītru; parinde.
gludstobra Tāds (šaujamierocis), kura stobra kanālam nav vītņu.
šķērssvītrots Tāds, kam anatomiski ir šķērssvītras; šķērssvītrains.
raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā dzimtā, ģintī.
zebrveida Tāds, kam ir raksturīga gaišu un tumšu svītru mija.
svītrains Tāds, kam ir raksturīgas svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā (par dzīvniekiem, augiem).
sīksvītrains Tāds, kam ir sīkas svītras.
svītrveida Tāds, kam ir svītras forma, veids.
strīpots Tāds, kam ir svītras; svītrains.
šķērssvītrots Tāds, kam ir šķērssvītras; šķērssvītrains.
šķērssvītrains Tāds, kam ir šķērssvītras; šķērssvītrots.
šķērssvītru Tāds, kam ir šķērssvītras.
tumšsvītrains Tāds, kam ir tumšas svītras.
melnsvītrots Tāds, kam ir vairākas, daudzas melnas svītras.
svītrains Tāds, kam ir vairākas, daudzas svītras.
vītņveida Tāds, kam ir vītnes forma, veids.
vītollapu Tāds, kam lapas ir līdzīgas vītola lapām (par augiem).
strūklains Tāds, kas atgādina strūklu; svītrains, joslains.
sudrabvīts Tāds, kas ir apvīts ar sudrabu.
svaigs Tāds, kas pēc noplūkšanas, nogriešanas u. tml. nav zaudējis savu dabisko izskatu, nav savītis (parasti par ziediem).
vītņots Tāds, kurā ir izveidotas vītnes.
vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu) [Lymnocryptes minimus].
līdakaste Telpaugs ar šaurām, garām lapām; svītrainā sansevjēra.
kartogramma Teritoriālā iedalījuma karte, kurā grafiski (ar svītrojumu, krāsojumu) attēlota kādas parādības intensitāte kādā teritorijas vienībā.
ievīties Tikt ievītam, ietvertam (vijumā), parasti neviļus.
peļutaka Tumša svītra pāri (dzīvnieka) mugurai.
tumšstrīpains Tumšsvītrains.
tvīterot Tvītot.
vīterot Tvītot.
tvītotājs Tvītu rakstītājs.
ūdensvistiņa Ūdensputns (nedaudz lielāks par mājas balodi), kam ir melns ķermenis ar šauru, baltu svītru sānos un sarkana piere un knābis [Gallinula chloropus].
skrūvurbis Urbis, kam sānos ir vītņveida padziļinājums.
paladīns Valdnieka svītas bruņinieks; valdnieka uzticības persona.
ķīķis Vanagu dzimtas putns ar garu, noapaļotu, svītrainu asti, brūnganu apspalvojumu mugurpusē un gaišu, plankumainu vēderpusi [Pernis apivorus].
bumbierābele Vasaras šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sarkansvītrotiem, saldiem, miltainiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
izvītņot Veidojot vītnes, izgatavot (ko); izveidot (iekšējo vītni).
svītrot Veidot (kam) svītru vai svītras.
vilkt Veidot, zīmēt (līniju, svītras u. tml.).
izvilkt Velkot izveidot (kādā virsmā svītru, rievu u. tml.).
svītrot Velkot pāri (teksta daļai, tekstam) svītru vai svītras, norādīt, ka (teksta daļa, teksts) ir nederīgs.
svītrot Velkot pāri svītru (piem., kam sarakstā iekļautam), atzīt par nepiemērotu, nevajadzīgu u. tml.; atcelt, atzīt par nevajadzīgu u. tml.
rudmiese Vērtīga ēdamā sēne ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras [Lactarius deliciosus].
nots kātiņš vertikāla svītra pie nots galviņas.
kātiņš Vertikāla svītra pie nots galviņas.
kolorado vabole vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
skunkss Vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, kuplu asti un dziedzeriem, kas izdala smirdīgu sekrētu.
pupuķis Vidēja lieluma koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu, garu knābi; badadzeguze.
jenots Vidēja lieluma plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar biezu apmatojumu un garu, melni brūnu šķērssvītrotu asti un kuram ir paradums pirms ēšanas barību noskalot ūdenī.
vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt; līnija, arī svītra, kas ir (kā, piem., gleznas, ogles zīmējuma) pamatelements.
vijums Viens spirāles, arī vītnes, uztītas stieples loks tinumā.
frants Vīrietis ar tieksmi uz pārspīlējumiem apģērbā un uzvedībā; švīts.
universālvirpa Virpa, kuru iespējams izmantot ļoti dažādu tehnoloģisko operāciju veikšanai (piemēram, gan cilindrisku un konisku virsmu apstrādei, gan vītņu griešanai).
novirpināt Virpinot savīt, sagriezt (ko).
grīste Virvei līdzīgi savīts, sagriezts saišķis; daudzu pavedienu kopums, kūlis.
caurvīt Viscaur izvīt (ar ko).
uzvīt Vīt un pabeigt vīt.
tīties Vīties (par vīteņaugiem, to daļām).
pīties Vīties, augot apvīt (ko) – piem., par augiem, to daļām.
Edisona vītne vītnes sistēma spuldzes piestiprināšanai, kuru 1909. gadā izveidoja Tomass Edisons savai izgudrotajai kvēlspuldzei.
uzgrieznis Vītņota savienojuma vai skrūves pārvada elements ar iekšējo vītni.
zeltslotiņa Zeltgalvīte.
kupica Zemes gabala robežpunkta zīme – ierakts stabs (vai īpašs akmens) ar apkārt izraktu apaļu grāvīti un izraktās zemes paaugstinājumu ap stabu.
siena drudzis ziedputekšņu izraisīta alerģiska slimība, kam raksturīgas iesnas, acu asarošana, konjunktivīts, bronhiālās astmas lēkmes, izsitumi, arī paaugstināta temperatūra.
zebra Zirgu ģints savvaļas dzīvnieks (Āfrikā) ar baltām un melnām svītrām pa visu ķermeni un īsām, vertikāli stāvošām krēpēm.
žubīte Zvirbuļa lieluma dziedātājputns ar pagaru, melnu asti, konisku, spēcīgu knābi un divām raksturīgām baltām svītrām uz spārniem.
plukšķis Zvirbuļveidīgo kārtas putns (mazākais no meža strazdiem) ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm [Turdus iliacus].
ziemeļu svilpis žubīšu dzimtas dziedātājputns strazda lielumā ar pelēku vēderu un tumšbrūniem spārniem ar divām baltām šķērssvītrām

vīt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV