Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kurvītis
kurvītis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dem. → kurvis.
PiemēriKurvītis ar zemenēm.
2.joma: botānika Ziedkopa ar plati iedobtu vai konisku pamatni, uz kuras atrodas daudz sēdošu ziedu vai ziedu ar īsu kātiņu.
PiemēriDzeltenās ilzītes ziedu kurvītis.
Stabili vārdu savienojumiDabūt kurvīti. Iedot kurvīti.