Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kurvītis
kurvītis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dem. → kurvis.
PiemēriKurvītis ar zemenēm.
  • Kurvītis ar zemenēm.
2.joma: botānika Ziedkopa ar plati iedobtu vai konisku pamatni, uz kuras atrodas daudz sēdošu ziedu vai ziedu ar īsu kātiņu.
PiemēriDzeltenās ilzītes ziedu kurvītis.
  • Dzeltenās ilzītes ziedu kurvītis.
  • Biškrēsliņu kurvīši.
Stabili vārdu savienojumiDabūt kurvīti. Iedot kurvīti.
  • Dabūt kurvīti idioma — saņemt atraidījumu, atteikumu (piem., lūdzot uz deju, bildinot).
  • Iedot kurvīti idioma — sarunvaloda atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).