kurvis
kurvis -vja, dsk. ģen. -vju lietvārds; vīriešu dzimte
Traukam vai kastei līdzīgs pinums ar rokturi (kā) pārnēsāšanai vai glabāšanai; daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā; grozs1.
PiemēriKlūgu kurvis.
- Klūgu kurvis.
- Skalu kurvis.
- Liels kurvis.
- Salasīt pilnu kurvi ar sēnēm.
- Iebērt maisā vairākus kurvjus kartupeļu.
Stabili vārdu savienojumiKrūšu kurvis.
- Krūšu kurvis — krūšu dobuma skelets; krūškurvis.
Stabili vārdu savienojumiIedot kurvi.
- Iedot kurvi idioma — sarunvaloda atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).