Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kurtēt
kurtēt 3. pers. kurtē, pag. kurtēja darbības vārds; intransitīvs
Pāraugot (arī ilgi glabājoties) kļūt šķiedrainam, sausam, ar tukšu vidu (par sakņaugiem).
PiemēriRutki, redīsi sāk kurtēt.