Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kurtēt
kurtēt 3. pers. kurtē, pag. kurtēja intransitīvs, darbības vārds
Pāraugot (arī ilgi glabājoties) kļūt šķiedrainam, sausam, ar tukšu vidu (par sakņaugiem).
PiemēriRutki, redīsi sāk kurtēt.