Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pīties
pīties pinos, pinies, pinas, pag. pinos darbības vārds; atgriezenisks
1.Uzturēt (parasti tuvas draudzīgas) attiecības (ar kādu).
PiemēriNepinies ar meitenēm!
  • Nepinies ar meitenēm!
1.1.Saistīt sevi (parasti ar ko nevēlamu, nosodāmu).
PiemēriPinos pati savos melos.
  • Pinos pati savos melos.
  • Kas tev ko pīties ar tādu?
2.Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piem., aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
PiemēriKājas pinas garajā zālē.
  • Kājas pinas garajā zālē.
  • Pīdamās rītakleitā, steberēju uz vannas istabu.
  • Sieviete, pīdamās garajā šallē, paklupa.
2.1.pārnestā nozīmē Lēni, ar grūtībām runāt, bieži apraujoties runas plūsmā.
PiemēriPīties savos vārdos.
  • Pīties savos vārdos.
  • Students pinas definīcijās.
3.formā: trešā persona Vīties, augot apvīt (ko) – piem., par augiem, to daļām.
3.1.Būt juceklīgām (par domām, atmiņām u. tml.).
PiemēriPīties savās atmiņās.
  • Pīties savās atmiņās.
  • Amatpersona pinas juceklīgos apgalvojumos.
4.Refl. → pīt1; tikt pītam.
PiemēriKlūgas viegli pinas.
  • Klūgas viegli pinas.
Stabili vārdu savienojumiPinas kā akla vista pa pakulām. Pinas kā akls gailis pa pakulām. Pinas kā vista pa pakulām.