trose
trose dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
No stieplēm vai izturīgām šķiedrām vīta virve.
PiemēriTērauda trose.
- Tērauda trose.
- Lokana trose.
- Lifta troses.
- Stiprinājuma troses.
- Enkura troses.
- Vanšu troses.
- Trošu konstrukcija.
- Trošu tilts.
Stabili vārdu savienojumiTrošu ceļš.
- Trošu ceļš — piekarceļš: trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārti vagoni, kausi, krēsli u. tml.
Cilme:No viduslejasvācu trosse, kam pamatā viduslaiku latīņu tortiare ‘savīt’.