trūcīgs
trūcīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
trūcīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
trūcīgi apstākļa vārds
trūcība lietvārds; sieviešu dzimte
trūcīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; nabadzīgs.
PiemēriTrūcīgs cilvēks.
- Trūcīgs cilvēks.
- Trūcīgs students.
- Trūcīga ģimene.
- Bezdarbniekam piešķirts trūcīgas personas statuss.
- Trūcīgi lauku ļaudis.
1.1. Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu.
PiemēriPalīdzēt trūcīgajiem.
- Palīdzēt trūcīgajiem.
- Saziedot naudu un pārtiku trūcīgajiem.
- Iegūt trūcīgā stasusu.
1.2.Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu (par teritoriju).
PiemēriTrūcīga nomaļa pilsēta.
- Trūcīga nomaļa pilsēta.
- Trūcīgie valsts rajoni.
- Sniegt materiālo palīdzību trūcīgākajiem pasaules reģioniem.
1.3.Tāds, kas nenodrošina iztikai, sadzīvei nepieciešamos līdzekļus; nabadzīgs.
PiemēriTrūcīga alga, pensija.
- Trūcīga alga, pensija.
- Trūcīgi apstākļi.
- Dzīvot trūcīgi.
- Trūcīga bērnība, mūža nogale.
1.4.pārnestā nozīmē Tāds, kas ir darināts, izvēlēts tā, lai samērā liela ķermeņa daļa nebūtu segta (par apģērbu).
PiemēriTrūcīgs peldkostīms.
- Trūcīgs peldkostīms.
- Meitene kārdinošā korsetē un trūcīgos svārciņos.
- Vīrieti piesaistīja trūcīgi ģērbtā blondīne.
2.Tāds, kas liecina par nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkumu, nabadzību (1).
PiemēriTrūcīgs dzīvoklis.
- Trūcīgs dzīvoklis.
- Trūcīga saimniecība.
- Dzīvot trūcīgā miteklī.
2.1.Tāds, kurā ir maz vērtīgu, derīgu, arī daudzveidīgu sastāvdaļu, elementu.
PiemēriTrūcīga augu valsts.
- Trūcīga augu valsts.
- Barības vielām trūcīga augsne.
2.2.Vienpusīgs, aprobežots.
PiemēriTrūcīgs preču sortiments.
- Trūcīgs preču sortiments.
- Trūcīgs vārdu krājums.