tronis
tronis [truõnis] -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Monarha varas simbols – grezns sēdeklis (parasti krēsls), uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā.
PiemēriKaraļa tronis.
1.1.Monarha vara, monarha valdīšana.
PiemēriMantot troni.
Stabili vārdu savienojumiKāpt tronī.
Cilme:No grieķu thronos.