Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
tronis
tronis [truõnis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Monarha varas simbols – grezns sēdeklis (parasti krēsls), uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā.
PiemēriKaraļa tronis.
  • Karaļa tronis.
  • Troņa zāle.
1.1.Monarha vara, monarha valdīšana.
PiemēriMantot troni.
  • Mantot troni.
  • Cīņa par troni.
  • Atteikties no troņa.
  • Gāzt no troņa.
Stabili vārdu savienojumiKāpt tronī.
Cilme:No grieķu thronos.