Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
troņprincis
[truõņpriñcis] -ča lietvārds; vīriešu dzimte
[truõņpriñcese] dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
Troņmantinieka vai troņmantnieces tituls (dažās monarhijās); troņmantnieks vai troņmantniece, kam ir šāds tituls.
PiemēriLielbritānijas troņprincis Viljams.