uzvīties
uzvīties 3. pers. -vijas, pag. -vijās darbības vārds; atgriezenisks
1.Vijoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriApiņi uzvijušies līdz jumta korei.
- Apiņi uzvijušies līdz jumta korei.
1.1.Uzvirzīties augšā (piemēram, ar gaisa plūsmu).
PiemēriGaisā uzvijas putekļu mākonis.
- Gaisā uzvijas putekļu mākonis.
1.2.Tikt uzvilktam.
PiemēriMastā uzvijas Latvijas karogs.
- Mastā uzvijas Latvijas karogs.
- Pilsētās un pagastos uzvijušies Dziesmu svētku karogi.
2.Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par līkumainu taku.
PiemēriCeļš uzvijas kalnā.
- Ceļš uzvijas kalnā.
- Šaurās kāpnes uzvijas bēniņos.