tīties
tīties tinos, tinies, tinas, pag. tinos darbības vārds; atgriezenisks
1.Vijoties (ap ko), klāties kārtām (kam apkārt).
PiemēriDiegs tinas ap spoli.
- Diegs tinas ap spoli.
1.1.Vīties (par vīteņaugiem, to daļām).
PiemēriVīnogulāji tinas ap sētu.
- Vīnogulāji tinas ap sētu.
2.Veidoties tīšanas procesā.
PiemēriDzijas kamols tinas lielāks.
- Dzijas kamols tinas lielāks.
3.Ieskaut sevi (ar ko, kur iekšā).
PiemēriTīties segā.
- Tīties segā.
4.Uzturēt, parasti ciešas, attiecības (ar kādu, kādiem).
PiemēriMeitene tinas man apkārt, laikam viņai patīku.
- Meitene tinas man apkārt, laikam viņai patīku.
- Ko tu mūžam tinies ar to Jāni!
- Tīties ar šaubīgiem tipiem.
Stabili vārdu savienojumiTīties pa kājām.
- Tīties pa kājām idioma — sarunvaloda būt par traucēkli.