Paplašinātā meklēšana
Meklējam tīties.
Atrasts vārdos (144):
- tīties:1
- aptīties:1
- ietīties:1
- notīties:1
- ostīties:1
- satīties:1
- aiztīties:1
- ākstīties:1
- kratīties:1
- plātīties:1
- rīstīties:1
- skatīties:1
- tīstīties:1
- vārtīties:1
- vīstīties:1
- apostīties:1
- bakstīties:1
- balstīties:1
- bārstīties:1
- glāstīties:1
- grūstīties:1
- kristīties:1
- krustīties:1
- kulstīties:1
- ķerstīties:1
- laistīties:1
- laistīties:2
- rakstīties:1
- raustīties:1
- saistīties:1
- saostīties:1
- skaitīties:1
- stostīties:1
- sūkstīties:1
- sūrstīties:1
- šķīstīties:1
- taustīties:1
- tupstīties:1
- žākstīties:1
- apskatīties:1
- atkratīties:1
- atskatīties:1
- attīstīties:1
- bļaustīties:1
- dzerstīties:1
- grābstīties:1
- gramstīties:1
- iekratīties:1
- ieskatīties:1
- iesvētīties:1
- izākstīties:1
- izkratīties:1
- izplatīties:1
- izplātīties:1
- izskatīties:1
- izvārtīties:1
- knakstīties:1
- nokratīties:1
- noplātīties:1
- noskatīties:1
- novārtīties:1
- paākstīties:1
- pakratīties:1
- paplātīties:1
- paskatīties:1
- pavārtīties:1
- sarīstīties:1
- saskatīties:1
- savīstīties:1
- slaistīties:1
- slapstīties:1
- sūrkstīties:1
- svārstīties:1
- šļakstīties:1
- tvarstīties:1
- uzkratīties:1
- vaibstīties:1
- vaikstīties:1
- zvalstīties:1
- aizkratīties:1
- atbalstīties:1
- atrakstīties:1
- atskaitīties:1
- ierakstīties:1
- ietaustīties:1
- izrakstīties:1
- iztaustīties:1
- nobakstīties:1
- nokristīties:1
- nokrustīties:1
- nolaistīties:1
- norakstīties:1
- noraustīties:1
- novalstīties:1
- pabakstīties:1
- palaistīties:1
- parakstīties:1
- pārskatīties:1
- pataustīties:1
- pavalstīties:1
- sabikstīties:1
- sadurstīties:1
- sagrūstīties:1
- salaistīties:1
- saminstīties:1
- sarakstīties:1
- saraustīties:1
- sasaistīties:1
- sastostīties:1
- savīkstīties:1
- snaikstīties:1
- uzbārstīties:1
- uzlaistīties:1
- uzlaistīties:2
- aiztaustīties:1
- ieslapstīties:1
- izbļaustīties:1
- izknakstīties:1
- izslaistīties:1
- izslapstīties:1
- izšļakstīties:1
- nenoskatīties:1
- nogrābstīties:1
- noslaistīties:1
- novaibstīties:1
- novaikstīties:1
- nozvalstīties:1
- paknakstīties:1
- pārkristīties:1
- pārkrustīties:1
- pārrakstīties:1
- paslaistīties:1
- pasvārstīties:1
- pierakstīties:1
- sabļaustīties:1
- saskūpstīties:1
- sasvārstīties:1
- savaibstīties:1
- savaikstīties:1
- sazvalstīties:1
- aizslapstīties:1
- iedzalkstīties:1
- iedzirkstīties:1
- pāršļakstīties:1
Atrasts etimoloģijās (33):
- No grieķu ophthalmos 'acs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī oftalmoskopija)
- No latīņu ovum 'ola' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī ovoskops)
- No franču gyroscope, kam pamatā grieķu gyros 'riņķis, aplis' un skopein 'skatīties, vērot'. (šķirklī žiroskops)
- No grieķu laparē 'vēders' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laparoskopija)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina' un grieķu skopien 'skatīties'. (šķirklī defektoskopija)
- No grieķu endon 'iekšā' un skopein 'skatīties'. (šķirklī endoskopija)
- No grieķu gastēr 'kuņģis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī gastroskopija)
- No grieķu hygros 'mitrs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī higroskopisks)
- No grieķu hōroskopos, kura pamatā hōra 'laiks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī horoskops)
- No latīņu inspicere 'ieskatīties, novērot'. (šķirklī inspicēt)
- No latīņu intuitio, intueri 'vērīgi skatīties'. (šķirklī intuīcija)
- No grieķu kalos 'skaists', eidos 'veids' un skopein 'skatīties'. (šķirklī kaleidoskops)
- No grieķu kinēsis 'kustība' un skopein 'skatīties'. (šķirklī kineskops)
- No latīņu codex (codicis) 'grāmata' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī kodoskops)
- No grieķu laparē 'vēders' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laparoskops)
- No grieķu larynx (laryngos) 'balsene' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laringoskopija)
- No grieķu mikros 'mazs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī mikroskops)
- No grieķu periskopein 'skatīties apkārt'. (šķirklī periskops)
- No franču polari (sation) 'polarizācija' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī polariskops)
- No latīņu rectum 'taisnā zarna' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī rektoskopija)
- No latīņu respective, respicere 'atskatīties atpakaļ'. (šķirklī respektīvi)
- No franču rétrospection, kam pamatā latīņu retrospicere 'skatīties atpakaļ'. (šķirklī retrospekcija)
- No latīņu spectrum 'aina, parādība' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī spektroskopija)
- No grieķu stereo 'telpisks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stereoskopija)
- No grieķu stēthos 'krūtis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stetoskops)
- No latīņu sub 'zem, pie', grieķu mikros 'mazs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī submikroskopisks)
- No angļu shake 'kratīties'. (šķirklī šeiks)
- No grieķu tele 'tālu' un skopein 'redzēt; skatīties'. (šķirklī teleskops)
- No grieķu stereo 'telpisks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stereoskops)
- No grieķu strobos 'virpulis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stroboskops)
- No latīņu vibrāre 'trīcēt, svārstīties'. (šķirklī vibrēt)
- No latīņu vibrāre 'svārstīties, trīcēt'. (šķirklī vibro-)
- No latīņu vibrāre 'svārstīties, trīcēt' un grieķu phonē 'skaņa'. (šķirklī vibrofons)
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Atrasts vārdu savienojumos (20):
- ar pusaci (vērot, skatīties, redzēt u. tml.)
- grābstīties pa gaisu
- grābstīties pa tukšu
- ieskatīties glāzītē
- kratīties vaļā
- laistīties zeltā un sudrabā
- nevarēt atskatīties
- paskatīties acīs (kādam)
- paskatīties pasauli
- paskatīties patiesībai acīs
- skatīties (arī raudzīties, lūkoties u. tml.) caur pieri
- skatīties acīs patiesībai
- skatīties ar baltām acīm
- skatīties caur pirkstiem
- skatīties kārām acīm
- skatīties nāvei vaigā
- skatīties no augšas
- skatīties pudelē
- slaistīties gar pakšķiem
- tīties pa kājām
Atrasts skaidrojumos (200):
- grūst galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- nomīņāties uz vietas (kādu laiku) neattīstīties, nevirzīties uz priekšu.
- nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- palaist nagus Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
- palaist rokas Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
- mērkaķoties Ākstīties, ķēmoties.
- žākstīties Ākstīties.
- maisīties Aktīvi iesaistīties (kur).
- apraudzīt Apskatīties, pavērot (laiku pa laikam); pārbaudīt, uzmanīt (ko).
- aprakt Apspiest, neļaut attīstīties (piem., jūtām); pazudināt.
- satīties Aptīties.
- vienoties Apvienoties; sasaistīties.
- maukt cilpu sev kaklā apzināti iesaistīties ļoti riskantā, neizdevīgā pasākumā.
- vaļēju muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties, skatīties.
- iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
- virmot Ar šādām gaisa strāvām izplatīties (piem., par smaržu, siltumu).
- atslieties Atbalstīties (pret ko, pie kā).
- atspiesties Atbalstīties (pret ko, uz kā).
- pārnest ķermeņa svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- pārnest svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- atstutēties Atbalstīties, atslieties.
- atmesties Atbalstīties, atspiesties.
- piestutēties Atbalstīties.
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- apskriet Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
- skriet Ātri izplatīties (par uguni, liesmām).
- skriet Ātri izplatīties (piem., par ziņām); ātri kļūt zināmam.
- aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
- pārlidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (kur).
- lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
- pārskriet Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā, visiem).
- uzmest skatienu ātri paskatīties (uz ko).
- uzmest skatu ātri paskatīties (uz ko).
- uzmest mirkli ātri paskatīties (uz ko).
- uzmest aci ātri, arī pavirši ieskatīties.
- uzmest acis Ātri, arī pavirši ieskatīties.
- briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
- saplaukt Attīstīties (piem., par parādībām sabiedrībā).
- plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
- uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) – piemēram, par kaitēkļiem.
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
- paplašināties Attīstīties, izvērsties.
- izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
- plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piem., par kustībām, valodu).
- sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot.
- uzzelt Augot attīstīties, izveidoties.
- pieaugt Augot fiziski un garīgi attīstīties, sasniegt pilngadību; izaugt.
- izaugt Augot izveidoties, attīstīties – par augiem, to daļām.
- izaugt Augot izveidoties, attīstīties.
- savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
- pieaugt Augot, attīstoties piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- tiekties Augt, izplatīties u. tml. (noteiktā virzienā).
- stutēties Balstīties (1).
- stutēties Balstīties (2).
- slieties Balstīties (pret ko, pie kā).
- gulties Balstīties, spiest ar spēku.
- pamatoties Balstīties.
- maisīties Bez uzaicinājuma iesaistīties (piem., kādā pasākumā), cenšoties (to) ietekmēt; jaukties (4).
- jaukties Bez uzaicinājuma, pret citu gribu iesaistīties, piedalīties (kur), cenšoties ietekmēt (ko).
- izveidoties Bioloģiski attīstīties (par organismu, tā daļām).
- veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
- dzīvot Bioloģiski eksistēt, būt dzīvam (par cilvēkiem un dzīvniekiem); augt un attīstīties (par augiem, to daļām).
- klandīties Braucot ritmiski kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem).
- mētāties Braucot vai atrodoties ūdenī, stipri šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
- piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
- trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
- uzvēdīt Būt par cēloni, ka (piemēram, vēsma) iesāk izplatīties; būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
- nīkuļot Būt tādam, kas darbojas slikti, nesekmīgi; neattīstīties.
- kūpēt Celties augšup, izplatīties (par kā sīkām, smalkām daļiņām).
- vairīties Censties neiesaistīties, nesaskarties (ar ko).
- lipt Cieši saistīties (pie kā).
- vīstīties Cieši tīties (segā, drēbēs).
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā).
- ieurbt skatienu cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
- ieurbt acis cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
- jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
- lūriķis Cilvēks, kas mēdz slepeni skatīties, lūrēt (uz ko).
- ar pusaci (vērot, skatīties, redzēt u. tml.) daļēji, nepilnīgi (vērot, skatīties, redzēt u. tml.).
- stostīšanās Darbība --> stostīties.
- pārejamība Darbības vārdu leksiski gramatiska kategorija, kas izsaka darbības vārda spēju saistīties ar objektu akuzatīvā bez prievārda; transitivitāte.
- mīdīties uz vietas Darboties bez rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni vai neattīstīties, neveidoties.
- mīņāties uz vietas Darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (piem., skatuves mākslas darbu, kinofilmu).
- augt Dzīvot, pavadīt bērnību (kur, kādos apstākļos); veidoties, attīstīties.
- noglūnēt Glūnoši noskatīties.
- nogrābstīties Grābstīties un pārstāt grābstīties.
- grābāties Grābstīties.
- gramstīties Grābstīties.
- strādāt ar elkoņiem grūstīties.
- vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā).
- vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties, bezdarbībā gulšņāt.
- iekārties (kādam) elkonī ieķerties (kādam) elkonī un spēcīgi atbalstīties.
- ienākt Ieplūst, izplatīties (kur iekšā).
- iebāzt degunu ierasties un ieskatīties (kur), lai ko uzzinātu.
- iejūgties Iesaistīties (intensīvā darbā) tā, ka neatliek brīva laika.
- piedalīties Iesaistīties (kolektīvā darbībā, pasākumā, norisē u. tml.); būt par dalībnieku (kur).
- jaukties Iesaistīties (kur).
- mesties starpā iesaistīties (piem., strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
- skriet postā iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- skriet nelaimē iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamās attiecībās); nonākt (parasti nevēlamās) attiecībās.
- iekļauties Iesaistīties, piedalīties; iejusties.
- iepīties Iesaistīties, tikt iesaistītam (piem., nevēlamā pasākumā); iekļūt (nevēlamā situācijā).
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi dzirkstēt; iedzirkstīties.
- uzvēdīt Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
- uzvējot Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
- uzdvest Iesākt plūst, izplatīties; īsu brīdi plūst, izplatīties.
- iemest Ieskatīties, paraudzīties (parasti ātri, īsu brīdi).
- ielūkoties Ieskatīties.
- iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties ar to (par krāsām, vielām).
- difundēt Iespiesties, iesūkties difūzijas procesā (par vielas molekulām); izplatīties uz visām pusēm, sajaukties (par vielām).
- pieturēties Ievērot noteiktus principus; balstīties, pamatoties (uz ko).
- vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- izmīcīties Ilgāku laiku spaidīties, grūstīties (drūzmā).
- noslaistīties Ilgāku laiku vai kādu laiku slaistīties.
- izākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties.
- izauroties Ilgāku laiku, daudz aurot; izbļaustīties, izklaigāties.
- izbļauties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties, kliegt, klaigāt.
- izbļaustīties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties; izklaigāties.
- izknakstīties Ilgāku laiku, daudz knakstīties.
- izskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties.
- izšļakstīties Ilgāku laiku, daudz šļakstīties.
- iztaustīties Ilgāku laiku, daudz taustīties.
- izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
- izvārtīties Ilgāku laiku, daudz vārtīties.
- sazelt Intensīvi attīstīties, vērsties plašumā (parasti par parādībām sabiedrībā).
- urdīties Intensīvi bikstīties, rakņāties.
- virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām); būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
- uzbangot Intensīvi, strauji norisēt, attīstīties.
- drebēt Īsi, bieži svārstīties, raustīties; trīcēt.
- pablisināt Īsu brīdi blisināt (ko); blisinot paskatīties (uz ko).
- paraudzīties Īsu brīdi paskatīties (kur, kādā virzienā); palūkoties.
- novaibstīties Īsu brīdi vaibstīties un pārstāt vaibstīties.
- nozvalstīties Īsu brīdi zvalstīties un pārstāt zvalstīties.
- pašķielēt Īsu brīdi, mazliet paskatīties sānis, iesānis.
- noraustīties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīties un pārstāt raustīties (par ķermeni, tā daļām).
- rumulēties Izlaižot pirmo reizi lopus ganībās, laistīties, apliet vienam otru ar ūdeni.
- aptvert Izpausties, izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt (daudzus vai visus).
- migrēt Izplatīties (citā teritorijā, vietā) – par augiem.
- uzklīst Izplatīties (kādā vietā).
- ielīt Izplatīties (kur iekšā) – par gaismu.
- iespīdēt Izplatīties (kur iekšā) – par gaismu.
- ieskanēt Izplatīties (kur iekšā) – par skaņu.
- ieklīst Izplatīties (kur iekšā).
- iekļūt Izplatīties (kur iekšā).
- krist Izplatīties (kur, kādā virzienā) – par gaismu.
- nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam).
- izplūst Izplatīties (no kurienes, kur u. tml.).
- spraukties Izplatīties (pa ko šauru) – par gaismu, dūmiem u. tml.
- izspraukties Izplatīties (pa spraugu, šauru vietu) – par gaismu.
- spīdēt Izplatīties (par gaismu, uguni).
- versmot Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
- lidot Izplatīties (par skaņām, smaržām u. tml.)
- aizplūst Izplatīties (par skaņām).
- vēdīt Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.).
- klīst Izplatīties (par ziņu, vēsti).
- velties Izplatīties (par, parasti stipru, smaržu).
- svaidīties Izplatīties (parasti vairākkārt, noteiktā virzienā) – par gaismu.
- līt Izplatīties (piem., par gaismu).
- paklīst Izplatīties (piem., par ziņām).
- versmot Izplatīties (piemēram, par spēcīgu smaržu).
- pludot Izplatīties (plašā vietā, vidē) – par gaisa strāvu, siltumu, smaržu.
- pāriet Izplatīties citā vietā, citā vidē; mainīt atrašanās vidi.
- velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
- noiet Izplatīties lejup pa ķermeni.
- noskriet Izplatīties lejup pa ķermeni.
- izstarot Izplatīties organismā (par sāpēm).
- pārsniegt Izplatīties pāri (kādai teritorijai, robežai).
- pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) – piem., par miglu, mākoņiem, gaismu.
- izstarot Izplatīties telpā, apkārtējā vidē.
- salīt Izplatīties viscaur (kur) – piem., par gaismu, skaņu.
- piepildīt Izplatīties viscaur, pārņemt (ko).
- pārņemt Izplatīties, aptvert (visu teritoriju).
- plūsmot Izplatīties, arī plūst.
- pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, apkārtnē).
- nošķīst Izplatīties, būt redzamam un pārstāt izplatīties (par dzirkstelēm, uguni).
- kāpt Izplatīties, celties (uz augšu); kļūt augstākam.
- nogulties Izplatīties, izplesties (kur, pār ko, pāri kam u. tml.).
- pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par liesmām, uguni); pārsviesties (2).
- pārsviesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par uguni, liesmām); pārmesties (2).
- mākties Izplatīties, izraisot nepatīkamas sajūtas.
- iziet Izplatīties, kļūt plaši zināmam.
- iet Izplatīties, kļūt zināmam.
- vējot Izplatīties, kļūt zināmam.
- ložņāt Izplatīties, parasti slēpti, slepeni.
- cirkulēt Izplatīties, pāriet no viena pie otra.
- pāršalkt Izplatīties, pārņemt (piem., visu telpu, cilvēkus tajā).
- izspiesties Izplatīties, pārvarot pretestību, šķēršļus.
- lidināties Izplatīties, plūst (par smaržām, skaņām u. tml.).
- vējot Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvām, smaržu).
- šaudīties Izplatīties, strauji mainot virzienu vai intensitāti.
- urbties Izplatīties, virzīties (kur, arī kam cauri).
- traukt Izplatīties, virzīties.
- traukties Izplatīties, virzīties.
- klīst Izplatīties; plūst.
Atrasts piemēros (200):
- blogot "Kāpēc sāku blogot? Gribēju izpaust savas izjūtas, kas varbūt palīdzētu arī citiem ieskatīties sevī."
- izlavierēt Agrāk centos izlavierēt, tagad mēģinu problēmai skatīties tieši acīs.
- aizkratīties Aizkratīties uz mājām.
- aiztīties Aiztīties no darba 10 minūtes pirms darba beigām.
- aiztīties Aiztīties uz Ameriku.
- ākstīties Ākstīties kādam pakaļ.
- aktīvs Aktīvi iesaistīties darbā.
- alkains Alkaini skatīties skatlogā.
- apskatīties Apskatīties adresi piezīmju grāmatiņā.
- apskatīties Apskatīties jauno grāmatu, fotogrāfijas.
- apskatīties Apskatīties piedāvāto preču klāstu.
- apskatīties Apskatīties savu konta atlikumu.
- apskatīties Apskatīties vilcienu sarakstu.
- izskatīties Apskatīties, kāds izskatās dzenis.
- apskatīties Apskatīties, kur pazudis gredzens.
- apskatīties Apskatīties, vai kāds neseko pakaļ.
- aptīties Aptīties ar zvērādām.
- atkratīties Ar abām rokām atkratīties no dotās naudas.
- izdarība Ar interesi skatīties kucēnu izdarībās.
- ieskatīties Ar kabatas lukturīti ieskatīties spraugā.
- nožēla Ar nožēlu skatīties.
- kratīties Ar pēdējo vilcienu kratīties līdz Rīgai.
- savīkstīties Aši savīkstīties uz Itāliju.
- atbalstīties Atbalstīties ar elkoņiem uz palodzes.
- reliņi Atbalstīties pret kuģa reliņiem.
- atbalstīties Atbalstīties uz dēla pleca.
- kūja Atbalstīties uz kūjas.
- atbalstīties Atbalstīties uz spieķa.
- sasaistīties Atkarībā no apstākļiem java sāk sasaistīties jau aptuveni pēc stundas.
- atkratīties Atkratīties no nelūgtā līdznācēja.
- atliekt Atliekt galvu un paskatīties debesīs.
- atmesties Atmesties uz muguras un skatīties augšup.
- atmosties Atmosties un paskatīties logā.
- plātīties Atradis, ar ko plātīties!
- pārrakstīties Ātri rakstot, var pārrakstīties.
- atskaitīties Atskaitīties par padarīto.
- tēriņš Atskaitīties par saviem tēriņiem.
- pagātne Atskatīties pagātnē.
- atskatīties Atskatīties pār plecu.
- plecs Atskatīties pār plecu.
- atskatīties Atskatīties uz aktiera spēlētajām lomām.
- atskatīties Atskatīties uz durvīm.
- ceļš Atskatīties uz noieto dzīves ceļu.
- atskatīties Atskatīties uz paveikto.
- atskatīties Atskatīties uz piecdesmit dzīves gadiem.
- nūja Atspiesties, balstīties uz nūjas.
- telepātisks Attiecības ar kādu cilvēku var kļūt pavisam ciešas un balstīties teju vai uz telepātisku saikni.
- bakstīties Bakstīties tumsā gar durvīm.
- konjunktūra Balstīties uz konjunktūras apsvērumiem.
- pragmatisms Balstīties uz pragmatismu profesijas izvēlē.
- balstīties Balstīties uz rokām.
- balstīties Balstīties uz tradīcijām, pieredzi.
- fitoplanktons Baltijas jūrā fitoplanktons vairojas ūdens virsējos slāņos un turpina izplatīties dziļumā.
- bārstīties Bārstīties ar miltiem.
- bārstīties Bārstīties ar naudu, ar solījumiem.
- šķīstīties Baznīca ir aicināta šķīstīties.
- bažīgs Bažīgi paskatīties pulkstenī.
- bakstīties Beidz bakstīties un sāc strādāt!
- izšļakstīties Bērni jūrmalā varēja izšļakstīties ar ūdeni.
- plātīties Bērnišķīgi plātīties ar panākumiem.
- biežs Bieži skatīties pulkstenī.
- pasvārstīties Cenas šogad vēl varētu pasvārstīties.
- nokratīties Četras stundas nokratīties autobusā.
- sagrūstīties Dejojot pa brīžam iznāca sagrūstīties ar citiem.
- diedelējošs Diedelējoši skatīties.
- draudīgs Draudīgi skatīties.
- sabļaustīties Durvis ir vaļā, tā ka varam sabļaustīties.
- slaistīties Dzert un slaistīties apkārt.
- ķerstīties Dzērušais mēģina ķerstīties.
- nenoskatīties Dzīvnieku vērotājam tur būtu ko nenoskatīties.
- saistīties Ēdiens zarnās var saistīties ar zālēm.
- sasvārstīties Ejot pāri laipai, sajūta mazliet baisa, atliek vien sasvārstīties, un kritiens būs nenovēršams.
- paskatīties Gāju paskatīties, ko tēvs tik ilgi dārzā dara.
- grābstīties Grābstīties gar jaunām meitenēm.
- grābāties Grābstīties pa kabatām.
- grābstīties Grābstīties pa kabatām.
- grābāties Grābstīties pa tumsu gar durvīm.
- grābstīties Grābstīties tumsā gar durvīm.
- gramstīties Gramstīties gar sienu.
- gramstīties Gramstīties pa kabatām.
- gramstīties Gramstīties pie durvīm.
- greizsirdīgs Greizsirdīgi skatīties.
- nenoskatīties Grēks būtu koncertu nenoskatīties līdz galam.
- atbalstīties Gribas kaut kur pieturēties un atbalstīties.
- gribēties Gribas noskatīties jauno filmu.
- paākstīties Gribas vienkārši paākstīties.
- grīns Grīni noskatīties pakaļ.
- sasaistīties Grunts palīdzēs sasaistīties flīžu līmei ar sienu.
- grūstīties Grūstīties pie klases durvīm.
- ierakstīties Ierakstīties ekskursijas sarakstā.
- ierakstīties Ierakstīties pulciņā.
- diskusija Iesaistīties diskusijā.
- dzīvs Iesaistīties dzīvā diskusijā.
- flamenko Iesaistīties improvizētā flamenko dejā.
- rotaļīgs Iesaistīties rotaļīgās izklaidēs.
- strīdiņš Iesaistīties strīdiņā.
- iesākt Iesākt skatīties filmu.
- ieskatīties Ieskatīties arī otrā istabā.
- ieskatīties Ieskatīties atvilktnē, somā.
- ieskatīties Ieskatīties ģērbšanās stilu.
- samulsis Ieskatīties jaunekļa samulsušajās acīs.
- ieskatīties Ieskatīties no citiem izdevīgāko darba paņēmienu.
- atrauties Ieskatīties pa durvīm un atrauties atpakaļ.
- ieskatīties Ieskatīties sarežģītās problēmās.
- ieskatīties Ieskatīties savā studiju biedrē.
- ieskatīties Ieskatīties, ka zābaki nav viena lieluma.
- ieslapstīties Ieslapstīties istabā.
- iesvētīties Iesvētīties baznīcā.
- iešķībs Iešķībi paskatīties blakussēdētājā.
- ietaustīties Ietaustīties tumšajā telpā.
- ietīties Ietīties segā, villainē, lakatā, kažokā.
- paslaistīties Ilgāk vairs nevarēja paslaistīties pa māju, bija jāiet uz skolu.
- ilgs Ilgi skatīties.
- vārtīties Ilgi vārtīties gultā.
- izākstīties Izākstīties pēc sirds patikas.
- izbļaustīties Izbļaustīties mežā.
- izkārtoties Izkārtoties tā, lai paspētu noskatīties filmu.
- izkratīties Izkratīties ballītē pēc sirds patikas.
- izkratīties Izkratīties pa nelīdzeno ceļu.
- priekšnesums Izpildīt, noskatīties priekšnesumu.
- izplātīties Izplātīties sapulcē.
- psihene Izrakstīties no psihenes.
- izrakstīties Izrakstīties no slimnīcas.
- slimnīca Izrakstīties no slimnīcas.
- izrakstīties Izrakstīties vēstules.
- impozants Izskatīties impozanti.
- lauciniecisks Izskatīties laucinieciski.
- meitenīgs Izskatīties ļoti meitenīgi.
- izskatīties Izskatīties modes žurnālus.
- āksts Izskatīties pēc āksta.
- ģindenis Izskatīties pēc ģindeņa.
- ķēms Izskatīties pēc ķēma.
- padauza Izskatīties pēc padauzas.
- plukata Izskatīties pēc plukatas.
- plebejisks Izskatīties plebejiski.
- pārlaimīgs Izskatīties, justies pārlaimīgam.
- izslaistīties Izslaistīties visu vasaru bez darba.
- izslapstīties Izslapstīties no dienesta.
- izslapstīties Izslapstīties no ķērājiem.
- iztaustīties Iztaustīties pa kabatām, somu.
- izteiksmīgs Izteiksmīgi skatīties.
- jautājošs Jautājoši paskatīties.
- jiftīgs Jiftīgi paskatīties.
- jokains Jokaini skatīties.
- žākstīties Kaķis sāk žākstīties.
- augšup Kāpt, skatīties augšup.
- kārs Kāri skatīties uz ēdienu.
- kārs Kāri skatīties.
- kauns Kauns skatīties, kā tu uzvedies.
- notīties Klusi notīties.
- ap Knakstīties ap ēdienu.
- knakstīties Knakstīties ap ēdienu.
- sabļaustīties Kolēģiem ir paradums skaļi sabļaustīties.
- konvulsīvs Konvulsīvi raustīties.
- krampjains Krampjaini raustīties.
- kratīties Kratīties ar autobusu uz mājām.
- drudzis Kratīties drudzī.
- kratīties Kratīties drudzī.
- kratīties Kratīties mašīnā pa neasfaltēto ceļu.
- kratīties Kratīties mūzikas ritmā.
- kratīties Kratīties pa grambām.
- kratīties Kratīties smieklos.
- kristīties Kristīties jaunekļa gados.
- krustīties Krustīties baznīcas priekšā.
- krustīties Krustīties pirms un pēc lūgšanas.
- kulstīties Kulstīties pa baseinu.
- ķerstīties Ķerstīties gar saviem matiem.
- ķerstīties Ķerstīties pēc vārdiem.
- laistīties Laistīties ar odekolonu.
- laistīties Laistīties ar ūdeni.
- zvalstīties Laiva sasvērās uz sāniem un sāka spēcīgi zvalstīties.
- novārtīties Līdz pusdienlaikam novārtīties pa gultu.
- līdzatbildīgs Līdzatbildīgi iesaistīties ilgtspējīgas sabiedrības attīstībā.
- izvārtīties Ļaut ķēvei izvārtīties.
- paākstīties Mazie izdomājuši paākstīties.
- atkratīties Mēģināt atkratīties ar joku.
- nenoskatīties Meitene ar zilām acīm, slaidu, glīti veidotu augumu – nenoskatīties!
- vairīties Meitene runāja, vairīdamās skatīties acīs.
- morāls Morāli pilnveidoties, attīstīties.
- rīstīties Motors sāk rīstīties.
- sagribēties Mums sagribējās noskatīties kādu filmu.
- pavaidēt Mums tīk pavaidēt, ka nekas netiek darīts, bet paši iesaistīties negribam.
- stereotipisks Nebrīvē turētiem dzīvniekiem var attīstīties stereotipiskas darbības – ķepu košana, astes košļāšana, soļošana šurpu turpu u. tml.
- riebeklība Negribas vairs skatīties tās riebeklības.
- nolaistīties Nejauši nolaistīties ar sulu.
- nelabi Nelabi izskatīties.
- savaikstīties Nepatikā savaikstīties.
- neticīgs Neticīgi skatīties, smaidīt, jautāt.
- atkratīties Nevarēt atkratīties no nepatīkamām atmiņām.
- bezjēdzība Nevarēt noskatīties bezjēdzībās.
- atskatīties Nevarēt vien atskatīties izaugušajā dēlā.
- aizslapstīties Nevienam neredzot, aizslapstīties pie draugiem.
- sadurstīties Neziņā sadurstīties.
- novaikstīties Nicīgi novaikstīties.
- vaikstīties Nicīgi vaikstīties.
- nobakstīties Nobakstīties visu dienu pa māju.
- nobakstīties Nobakstīties visu prakses laiku, tā arī neko neiemācoties.
- nogrābstīties Nogrābstīties gar durvīm.
- koncerts Noklausīties, noskatīties koncertu.
- nokratīties Nokratīties gandrīz 500 kilometru.
tīties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV