Paplašinātā meklēšana

Meklējam tīties.

Atrasts vārdos (144):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

tīties pa kājām

Atrasts skaidrojumos (492):

grūst galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
nomīņāties uz vietas (kādu laiku) neattīstīties, nevirzīties uz priekšu.
nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
palaist nagus Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
palaist rokas Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
mērkaķoties Ākstīties, ķēmoties.
žākstīties Ākstīties.
maisīties Aktīvi iesaistīties (kur).
apraudzīt Apskatīties, pavērot (laiku pa laikam); pārbaudīt, uzmanīt (ko).
aprakt Apspiest, neļaut attīstīties (piem., jūtām); pazudināt.
satīties Aptīties.
vienoties Apvienoties; sasaistīties.
maukt cilpu sev kaklā apzināti iesaistīties ļoti riskantā, neizdevīgā pasākumā.
vaļēju muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties, skatīties.
iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
virmot Ar šādām gaisa strāvām izplatīties (piem., par smaržu, siltumu).
atslieties Atbalstīties (pret ko, pie kā).
atspiesties Atbalstīties (pret ko, uz kā).
pārnest ķermeņa svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
pārnest svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
atstutēties Atbalstīties, atslieties.
atmesties Atbalstīties, atspiesties.
piestutēties Atbalstīties.
pludot Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
apskriet Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
skriet Ātri izplatīties (par uguni, liesmām).
skriet Ātri izplatīties (piem., par ziņām); ātri kļūt zināmam.
aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
pārlidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (kur).
lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
pārskriet Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā, visiem).
uzmest skatienu ātri paskatīties (uz ko).
uzmest skatu ātri paskatīties (uz ko).
uzmest mirkli ātri paskatīties (uz ko).
uzmest aci ātri, arī pavirši ieskatīties.
uzmest acis Ātri, arī pavirši ieskatīties.
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
saplaukt Attīstīties (piem., par parādībām sabiedrībā).
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) – piemēram, par kaitēkļiem.
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
paplašināties Attīstīties, izvērsties.
izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piem., par kustībām, valodu).
sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot.
uzzelt Augot attīstīties, izveidoties.
pieaugt Augot fiziski un garīgi attīstīties, sasniegt pilngadību; izaugt.
izaugt Augot izveidoties, attīstīties – par augiem, to daļām.
izaugt Augot izveidoties, attīstīties.
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
pieaugt Augot, attīstoties piesaistīties (pie kā, kam klāt).
tiekties Augt, izplatīties u. tml. (noteiktā virzienā).
stutēties Balstīties (1).
stutēties Balstīties (2).
slieties Balstīties (pret ko, pie kā).
gulties Balstīties, spiest ar spēku.
pamatoties Balstīties.
maisīties Bez uzaicinājuma iesaistīties (piem., kādā pasākumā), cenšoties (to) ietekmēt; jaukties (4).
jaukties Bez uzaicinājuma, pret citu gribu iesaistīties, piedalīties (kur), cenšoties ietekmēt (ko).
izveidoties Bioloģiski attīstīties (par organismu, tā daļām).
veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
dzīvot Bioloģiski eksistēt, būt dzīvam (par cilvēkiem un dzīvniekiem); augt un attīstīties (par augiem, to daļām).
klandīties Braucot ritmiski kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem).
mētāties Braucot vai atrodoties ūdenī, stipri šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
uzvēdīt Būt par cēloni, ka (piemēram, vēsma) iesāk izplatīties; būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
nīkuļot Būt tādam, kas darbojas slikti, nesekmīgi; neattīstīties.
kūpēt Celties augšup, izplatīties (par kā sīkām, smalkām daļiņām).
vairīties Censties neiesaistīties, nesaskarties (ar ko).
lipt Cieši saistīties (pie kā).
vīstīties Cieši tīties (segā, drēbēs).
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā).
ieurbt skatienu cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
ieurbt acis cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
lūriķis Cilvēks, kas mēdz slepeni skatīties, lūrēt (uz ko).
ar pusaci (vērot, skatīties, redzēt u. tml.) daļēji, nepilnīgi (vērot, skatīties, redzēt u. tml.).
stostīšanās Darbība --> stostīties.
pārejamība Darbības vārdu leksiski gramatiska kategorija, kas izsaka darbības vārda spēju saistīties ar objektu akuzatīvā bez prievārda; transitivitāte.
mīdīties uz vietas Darboties bez rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni vai neattīstīties, neveidoties.
mīņāties uz vietas Darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (piem., skatuves mākslas darbu, kinofilmu).
augt Dzīvot, pavadīt bērnību (kur, kādos apstākļos); veidoties, attīstīties.
noglūnēt Glūnoši noskatīties.
nogrābstīties Grābstīties un pārstāt grābstīties.
grābāties Grābstīties.
gramstīties Grābstīties.
strādāt ar elkoņiem grūstīties.
vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā).
vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties, bezdarbībā gulšņāt.
iekārties (kādam) elkonī ieķerties (kādam) elkonī un spēcīgi atbalstīties.
ienākt Ieplūst, izplatīties (kur iekšā).
iebāzt degunu ierasties un ieskatīties (kur), lai ko uzzinātu.
iejūgties Iesaistīties (intensīvā darbā) tā, ka neatliek brīva laika.
piedalīties Iesaistīties (kolektīvā darbībā, pasākumā, norisē u. tml.); būt par dalībnieku (kur).
jaukties Iesaistīties (kur).
mesties starpā iesaistīties (piem., strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
skriet postā iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
skriet nelaimē iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamās attiecībās); nonākt (parasti nevēlamās) attiecībās.
iekļauties Iesaistīties, piedalīties; iejusties.
iepīties Iesaistīties, tikt iesaistītam (piem., nevēlamā pasākumā); iekļūt (nevēlamā situācijā).
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi dzirkstēt; iedzirkstīties.
uzvēdīt Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
uzvējot Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
uzdvest Iesākt plūst, izplatīties; īsu brīdi plūst, izplatīties.
iemest Ieskatīties, paraudzīties (parasti ātri, īsu brīdi).
ielūkoties Ieskatīties.
iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties ar to (par krāsām, vielām).
difundēt Iespiesties, iesūkties difūzijas procesā (par vielas molekulām); izplatīties uz visām pusēm, sajaukties (par vielām).
pieturēties Ievērot noteiktus principus; balstīties, pamatoties (uz ko).
vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
izmīcīties Ilgāku laiku spaidīties, grūstīties (drūzmā).
noslaistīties Ilgāku laiku vai kādu laiku slaistīties.
izākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties.
izauroties Ilgāku laiku, daudz aurot; izbļaustīties, izklaigāties.
izbļauties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties, kliegt, klaigāt.
izbļaustīties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties; izklaigāties.
izknakstīties Ilgāku laiku, daudz knakstīties.
izskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties.
izšļakstīties Ilgāku laiku, daudz šļakstīties.
iztaustīties Ilgāku laiku, daudz taustīties.
izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
izvārtīties Ilgāku laiku, daudz vārtīties.
sazelt Intensīvi attīstīties, vērsties plašumā (parasti par parādībām sabiedrībā).
urdīties Intensīvi bikstīties, rakņāties.
virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām); būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
uzbangot Intensīvi, strauji norisēt, attīstīties.
drebēt Īsi, bieži svārstīties, raustīties; trīcēt.
pablisināt Īsu brīdi blisināt (ko); blisinot paskatīties (uz ko).
paraudzīties Īsu brīdi paskatīties (kur, kādā virzienā); palūkoties.
novaibstīties Īsu brīdi vaibstīties un pārstāt vaibstīties.
nozvalstīties Īsu brīdi zvalstīties un pārstāt zvalstīties.
pašķielēt Īsu brīdi, mazliet paskatīties sānis, iesānis.
noraustīties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīties un pārstāt raustīties (par ķermeni, tā daļām).
rumulēties Izlaižot pirmo reizi lopus ganībās, laistīties, apliet vienam otru ar ūdeni.
aptvert Izpausties, izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt (daudzus vai visus).
migrēt Izplatīties (citā teritorijā, vietā) – par augiem.
uzklīst Izplatīties (kādā vietā).
ielīt Izplatīties (kur iekšā) – par gaismu.
iespīdēt Izplatīties (kur iekšā) – par gaismu.
ieskanēt Izplatīties (kur iekšā) – par skaņu.
ieklīst Izplatīties (kur iekšā).
iekļūt Izplatīties (kur iekšā).
krist Izplatīties (kur, kādā virzienā) – par gaismu.
nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam).
izplūst Izplatīties (no kurienes, kur u. tml.).
spraukties Izplatīties (pa ko šauru) – par gaismu, dūmiem u. tml.
izspraukties Izplatīties (pa spraugu, šauru vietu) – par gaismu.
spīdēt Izplatīties (par gaismu, uguni).
versmot Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
lidot Izplatīties (par skaņām, smaržām u. tml.)
aizplūst Izplatīties (par skaņām).
vēdīt Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.).
klīst Izplatīties (par ziņu, vēsti).
velties Izplatīties (par, parasti stipru, smaržu).
svaidīties Izplatīties (parasti vairākkārt, noteiktā virzienā) – par gaismu.
līt Izplatīties (piem., par gaismu).
paklīst Izplatīties (piem., par ziņām).
versmot Izplatīties (piemēram, par spēcīgu smaržu).
pludot Izplatīties (plašā vietā, vidē) – par gaisa strāvu, siltumu, smaržu.
pāriet Izplatīties citā vietā, citā vidē; mainīt atrašanās vidi.
velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
noiet Izplatīties lejup pa ķermeni.
noskriet Izplatīties lejup pa ķermeni.
izstarot Izplatīties organismā (par sāpēm).
pārsniegt Izplatīties pāri (kādai teritorijai, robežai).
pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) – piem., par miglu, mākoņiem, gaismu.
izstarot Izplatīties telpā, apkārtējā vidē.
salīt Izplatīties viscaur (kur) – piem., par gaismu, skaņu.
piepildīt Izplatīties viscaur, pārņemt (ko).
pārņemt Izplatīties, aptvert (visu teritoriju).
plūsmot Izplatīties, arī plūst.
pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, apkārtnē).
nošķīst Izplatīties, būt redzamam un pārstāt izplatīties (par dzirkstelēm, uguni).
kāpt Izplatīties, celties (uz augšu); kļūt augstākam.
nogulties Izplatīties, izplesties (kur, pār ko, pāri kam u. tml.).
pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par liesmām, uguni); pārsviesties (2).
pārsviesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par uguni, liesmām); pārmesties (2).
mākties Izplatīties, izraisot nepatīkamas sajūtas.
iziet Izplatīties, kļūt plaši zināmam.
iet Izplatīties, kļūt zināmam.
vējot Izplatīties, kļūt zināmam.
ložņāt Izplatīties, parasti slēpti, slepeni.
cirkulēt Izplatīties, pāriet no viena pie otra.
pāršalkt Izplatīties, pārņemt (piem., visu telpu, cilvēkus tajā).
izspiesties Izplatīties, pārvarot pretestību, šķēršļus.
lidināties Izplatīties, plūst (par smaržām, skaņām u. tml.).
vējot Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvām, smaržu).
šaudīties Izplatīties, strauji mainot virzienu vai intensitāti.
urbties Izplatīties, virzīties (kur, arī kam cauri).
traukt Izplatīties, virzīties.
traukties Izplatīties, virzīties.
klīst Izplatīties; plūst.
uzlidot Izplatīties.
urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas; izplatīties cauri kam (par skaņām).
rakstīties Izrakstīties.
nerādīt dzīvības pazīmes izskatīties pēc miruša, būt mirušam.
zīmēties Izskatīties.
iztecēt Iztīties, izbeigties (piem., par kamolu).
uzplaukt Izveidoties, attīstīties (piemēram, psihē).
skatīties kārām acīm kāri skatīties.
aizskanēt Kļūt pazīstamam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
nokratīties Kratīties un pārstāt kratīties (par transportlīdzekli, tā daļām).
pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā).
māžoties Ķēmoties; ākstīties.
laistīties zeltā un sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā.
līst Lēni virzīties, izplatīties.
pielipt Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
salipt Līpot sasaistīties, savienoties.
kumurot Locīties, krampjaini raustīties.
laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
atdoties Ļauties iesaistīties dzimumaktā (par sievieti).
ar acīm (vai) apēst ļoti cieši skatīties.
šauties Ļoti strauji virzīties, izplatīties (par šķidrumu, liesmām, gaismu u. tml.).
ar abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti (skatīties).
turēt acis pirkstos ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
evolucionēt Mainīties, attīstīties, pakāpeniski pārveidoties (parasti par dzīvo organismu sugām).
bēguļot Mainot dzīves, uzturēšanās vietu, vairīties, slapstīties.
uztaisīties Maldinot censties izturēties, izskatīties u. tml. (par kam citam, piemēram, labākam līdzīgu).
pavārtīties Mazliet vārtīties.
vibrēt Mehāniski, viegli svārstīties, trīcēt (1) – par priekšmetu, konstrukciju u. tml.
lūkoties Meklējot skatīties (pēc kā vajadzīga, vēlama); lūkot (2).
veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
dzirkstīt Mirdzēt ar mainīgu spožumu; zaigojoši laistīties; dzirkstēt (1).
dzirkstēt Mirdzēt, ar mainīgu spožumu; zaigojoši laistīties; dzirkstīt.
virmot Mirdzēt, laistīties (piem., par gaismu, krāsu); būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
laist muļķi Muļķoties, ākstīties.
nošpikot Neatļauti norakstīt, noskatīties (ko).
stāvēt uz vietas neattīstīties, nemainīties.
sēdēt malā neiesaistīties, arī netikt iesaistītam (kādā darbībā, norisē).
palikt nomaļus neiesaistīties, nepiedalīties (kur).
paplātīties Neilgu laiku plātīties (ar rokām).
paskatīties Neilgu laiku skatīties; aplūkot.
paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties (piem., braucot transportlīdzeklī, kas kratās).
palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties; paslinkot.
pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties (piem., ko meklējot).
bāzties Nekautrīgi iet, spiesties (kur); uzbāzīgi censties iesaistīties (kur).
nomākt Neļaut attīstīties; padarīt vājāku, novājināt.
apspiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties; nomākt.
acis šaudās uz visām pusēm nemierīgi skatīties uz visām pusēm.
nenolaist (ne) acis (no kā) nepārstāt skatīties (uz ko).
nenolaist (ne) acu (no kā) nepārstāt skatīties (uz ko).
nedoties Nepārvietoties un neiesaistīties (nodarbē, pasākumā u. tml.), arī nesākt (nodarbi, pasākumu).
stāvēt malā nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
stāvēt nomaļus nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
norobežoties Nepievienoties (kam), neatzīt (ko) par pareizu; neiesaistīties (kur).
uzmākties Nevēlami izplatīties, traucējot (kam citam) – par parādībām dabā.
ņirbēt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
viļņot Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties u. tml.; viļņoties.
viļņoties Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties, virzīties.
nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, neattīstīties un aiziet bojā (par augiem, to daļām).
nezināt, kur acis likt no kauna justies ļoti neērti, nevarēt ne uz vienu paskatīties.
kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties – par priekšmetiem.
nokrustīties Nokristīties.
nenoskatīties Nolieguma darb. --> noskatīties (1).
aiziet Noritēt, attīstīties (par parādībām sabiedrībā).
špikot Noskatīties (ko no kāda cita) un izmantot, pārņemt.
nolūrēt Noskatīties (ko), parasti slepus.
nolūrēt Noskatīties, paskatīties.
nolūrēt Noskatīties.
nobumbulēt Noslaistīties, nelietderīgi pavadīt (kādu laikposmu).
strāvot Noteiktā virzienā izplatīties, plūst (piem., par gaisu, šķidrumu, skaņu).
novaikstīties Novaibstīties.
ošņāties Ostīties.
paķērkt Pabļaustīties, pakliegt (skaļā, griezīgā balsī).
putēt Pacelties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām kā daļiņām).
veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
veidoties Pakāpeniski attīstīties.
plesties Pakāpeniski izplatīties (kur) – par parādībām dabā.
bāzēties Pamatoties, balstīties.
sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk šaubīties, svārstīties.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk (parasti spēcīgi) svārstīties, trīcēt.
iesvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk svārstīties.
sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasvārstās, sāk svārstīties.
uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties, arī īsu brīdi izplatās.
paošņāt Paokšķerēt; arī paskatīties.
ieskatīties Pārņemt, noskatīties (no kāda).
vilties Pārskatīties; kļūdaini atcerēties.
apklust Pārstāt izplatīties (par runām, slavu, baumām u. tml.).
sastingt Pārstāt mainīties, attīstīties, pilnveidoties.
izlauzties Pārvarot šķērsli, izplatīties (par gaismu, skaņu u. tml.).
svaidīties Pārvietojoties strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties.
doties Pārvietoties un iesaistīties (nodarbē, pasākumā u. tml.), arī sākt (nodarbi, pasākumu).
sijāties Pārvietoties, krist, arī izplatīties (par sīkām kā daļiņām).
pablenzt Paskatīties (parasti ar nekustīgu skatienu, nenovēršoties, arī ko novērojot).
atskatīties Paskatīties atpakaļ.
pamest skatienu gaisā paskatīties uz augšu.
pārbaudīt Paskatīties, pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
palūkoties Paskatīties.
palūrēt Paskatīties.
pavērties Paskatīties.
nozibsnīt Paužot kādas jūtas, emocionālu stāvokli, strauji paskatīties (par cilvēku); pēkšņi iespīdēties (par acīm).
paskatīties Pavērst skatienu, arī neilgu laiku skatīties.
pāršķelt Pēkšņi izplatīties (klusumā), to pārtraucot (par skaņu).
pārplēst Pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaļu skaņu).
sisties Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piem., par tvaiku, gaisa strāvām, liesmām).
piesvilt Piedegt; piedegot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
sagrūstīties Piegrūst viens otram, cits citam; sagrūstīties (2).
piesūkties Piesaistīties pie ķermeņa (piem., par dažiem kukaiņiem).
pieslēgties Pievienoties (kopīgi veicamai darbībai); iesaistīties, piedalīties (kādā norisē, procesā u. tml.).
piebiedroties Pievienoties, iesaistīties (kādā darbībā, norisē).
izlīt Plaši izplatīties (piem., par gaismu, siltumu).
iespiesties Plaši izplatīties, ieviesties.
noplātīties Plātīties un beigt plātīties.
noplātīties Plātīties, lielīties un beigt plātīties, lielīties.
klāties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.).
dvesmot Plūst, izplatīties (piem., par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); izplatīt (piem., siltumu, smaržu).
dvest Plūst, izplatīties (piem., par gaisa strāvu, siltumu, smaržu); izplatīt (piem., siltumu, smaržu).
dvašot Plūst, izplatīties (piem., par siltumu, smaržu); izplatīt, piem., siltumu, smaržu.
pulsēt Plūst, izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
spiesties Plūst, tecēt, arī izplatīties, parasti mazliet, pa ko šauru, sīku (piem., spraugu) – par ūdeni, dūmiem u. tml.
nākt Plūst, tecēt, krist lejup, virzīties, izplatīties u. tml.
ieplūst Plūstot ievirzīties, izplatīties (kur iekšā).
izplūst Plūstot izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm.
noplūst Plūstot novirzīties nost, lejā, zemē; plūstot izplatīties (kur).
drūzmēties Pulcēties (kur), veidojot drūzmu; drūzmā grūstīties.
vēsmot Pūst (par lēnu vēju); izplatīties ar vēsmu (piemēram, par smaržu).
šķist Radīt (kādu) priekšstatu, iespaidu; likties, izskatīties.
šļakstināties Radīt šļakatas, šļakstīties.
atplaukt Radoši, atraisīties, attīstīties.
skanēt Rasties (kādā procesā) un izplatīties, kļūt uztveramam (par skaņu, skaņu kopumu).
augt Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem); būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām), iekaist.
veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā). Siltuma un mitruma ietekmē veidosies gubu mākoņi.
sabriest Rasties, izveidoties, pakāpeniski attīstīties.
noraudzīties Raudzīties, vēršot skatienu (uz ko, kur); noskatīties.
virzīties Risināties, attīstīties (piem., par notikumiem, norisēm).
žākstīties Rīstīties.
sadurstīties Sagrūstīties (ar rokām), piem., pievēršot kam uzmanību.
savienoties Saistīties (4).
asociēties Saistīties (ar ko domās, iztēlē u. tml.).
biedroties Saistīties (ar noteiktu locījuma formu).
biedroties Saistīties biedriskās attiecībās, draudzēties.
mīlēties Saistīties dzimumattiecībās.
lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par ko lipīgu, mitru); saistīties kopā (ar ko lipīgu); būt lipīgam (1).
vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) – piem., par domām, teksta sastāvdaļām; risināties secīgi, arī raiti (par runu).
laisties Saistīties, ļaut sevi iesaistīt (darbībā, pasākumā).
vīties Saistīties, savienoties, arī secīgi mainīties.
negrib ne dzirdēt saka, ja kāds pauž kategorisku noliegumu, nevēlēšanos iesaistīties.
nevar (ne) acis atraut saka, ja nevar beigt skatīties, nevar novērst skatienu (no kā).
saraustīties Sākt (parasti pēkšņi) raustīties un īsu brīdi raustīties – par ķermeni, tā daļām.
kūņoties no (bērnu, zīdaiņu) autiņiem sākt attīstīties, veidoties.
raisīties Sākt attīstīties, veidoties.
iziet Sākt darboties (kādā jomā), iesaistīties (kur).
sarīstīties Sākt rīstīties; īsu brīdī rīstīties.
sasvārstīties Sākt šaubīties, svārstīties.
aizmesties Sākt veidoties; attīstīties.
sazvalstīties Sākt zvalstīties; īsu brīdi zvalstīties.
sastostīties Sākt, parasti pēkšņi, stostīties; sastomīties.
sasvārstīties Sākt, parasti pēkšņi, svārstīties; īsu brīdi svārstīties.
piesalt Salstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
iešķībs Sāniski, no sāniem (piem., skatīties).
savīties Sasaistīties (2).
izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā; intelektuāli attīstīties; sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par rakstura īpašībām, uzskatiem).
sarullēties Satīties rullī; tikt sarullētam.
saritināties gredzenā satīties spirālē, lokā.
savīstīties Satīties, satuntuļoties (segā, drēbēs).
savaikstīties Savaibstīties.
saliedēties Savienoties, saistīties (cilvēkiem) noteiktā, stabilā grupā.
saķept Savienoties, sasaistīties kā mīksta, lipīga iedarbībā; savienojoties, sasaistoties kļūt par mīkstu, lipīgu masu.
savīkstīties Savīstīties.
saausties Savīties, sasaistīties kopā.
saķēdēties Savstarpēji sasaistīties virknē, rindā u. tml. (parasti par vielas daļiņām).
trīcēt Sīki vibrēt, viegli raustīties, arī īsi, bieži svārstīties (par cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); drebēt.
satuntulēties Silti saģērbties; satīstīties.
maurot Skaļi bļaustīties, klaigāt.
aizskanēt Skanot izplatīties, aizplūst.
ķerties Skaroties, līpot (kam) klāt, saistīties, palikt (pie tā).
lūkot Skatīt, skatīties; skatot, skatoties pārbaudīt.
raudzīt Skatīties (1).
ieskatīties Skatīties (kur iekšā), parasti īsu brīdi.
mest Skatīties (kur, uz ko), parasti vairākkārt.
vērties Skatīties (uz kādu, ko, arī kur), būt vērstam (uz kādu, ko, arī kur) – par skatienu, acīm.
apēst vai ar acīm Skatīties (uz kādu, ko) ar lielu interesi, patiku.
aprīt vai ar acīm Skatīties (uz kādu, ko) ar lielu interesi, patiku.
skatīties ar baltām acīm skatīties ļoti dusmīgi.
lūrēt caur pieri skatīties naidīgi, neuzticīgi (uz ko).
šķielēt Skatīties sānis, pavēršot galvenokārt tikai acis.
lūrēt ar vienu aci skatīties slepus, zaglīgi (uz ko).
noskatīties Skatīties un beigt skatīties (ko).
spoguļoties Skatīties uz savu attēlu (parasti) spogulī.
raudzīties Skatīties, ar kādu attieksmi aplūkot (ko).
bolīties Skatīties, bolot acis.
glūnēt Skatīties, paužot nedraudzīgu, arī naidīgu attieksmi.
mest (acu) zibeņus skatīties, skatienā paužot dusmas, naidu, izaicinājumu.
mest (acu) zibšņus skatīties, skatienā paužot dusmas, naidu, izaicinājumu.
raudzīties Skatīties, vērot (kādu notikumu, darbību).
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) izturas neatbilstoši vēlamajam, arī lai sargātu (ko).
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
lūrēt Skatīties, vērot.
zibināt Skatīties, vērst (acis, skatienu), paužot jūtas, emocijas.
laist acis skatīties.
laist skatienu skatīties.
cierēt Skatīties.
mainīt skūpstus skūpstīties.
bučoties Skūpstīties.
sūkties Skūpstīties.
zīsties Skūpstīties.
loderēt Slaistīties; klaiņot.
iefiltrēties Slēpti, maskējoties iekļūt, iesaistīties (piem., kādā organizācijā), lai (to) sagrautu.
uzglūnēt Slepus (piemēram, no slēptuves) skatīties (uz kādu), piemēram, lai uzbruktu (par cilvēku).
paglūnēt Slepus paskatīties, pavērot; naidīgi, cieši paskatīties.
glūnēt Slepus skatīties uz medījumu, gaidot izdevīgu brīdi, lai tam pēkšņi uzbruktu (par dzīvniekiem).
glūnēt Slepus skatīties, novērot.
mīcīties Spaidīties, grūstīties (drūzmā).
kratīties Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt; raustīties.
dzīvotspēja Spēja pastāvēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
zaigot Spoži spīdēt, laistīties.
apspiestība Stāvoklis, kad nav ļauts brīvi dzīvot, attīstīties; nebrīve.
atsperties Stingri atbalstīties, atspiesties ar kājām; atgrūsties (ar kājām, piem., lecot).
raustīt valodu stostīties.
iemesties Strauji ievirzīties; strauji izplatīties (kur).
pāršalkt Strauji izplatīties (visā teritorijā), ietekmēt.
pārmesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
pārsviesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
izskriet Strauji izplatīties.
mesties Strauji, enerģiski iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); strauji, enerģiski veikt (kādu darbu).
gāzties Strauji, lielā daudzumā izplatīties.
kūleņot Strauji, nevienmērīgi izplatīties (par dabas parādībām).
ielauzties Strauji, pēkšņi ievirzīties, izplatīties (kur iekšā).
pasisties Strauji, pēkšņi izplatīties.
sūrkstīties Sūkstīties.
vēzēties Svārstīties, kustēties noteiktā amplitūdā.
izšalkt Šalcot izplatīties (kur).
lēkt Šķīst, šļakstīties (par ūdeni, dubļiem u. tml.).
nošķīst Šķīstot izplatīties uz visām pusēm (piem., par šķidrumu, šļakatām).
mest šļakatas šļakstīties.
tašķīties Šļakstīties.
izšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā izlīt, izlaistīties.
nevarēt atskatīties tā, ka gribas skatīties vēl.
runīgs Tāds, kas mēdz daudz un labprāt runāt, iesaistīties sarunās.
sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj pastāvēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
ilgtspējīgs Tāds, kas spēj pastāvēt, attīstīties, norisināties samērā ilgu laiku, ilgstoši.
kontramarka Talons, zīme, kas dod tiesības bez maksas noskatīties izrādi, apmeklēt koncertu.
atbalsts Tas, pret ko var atbalstīties; tas, ar ko balsta.
tvarstīties Taustīties, tvarstīt, lai satvertu (ko, atrastu ko).
satelīttelevīzija Tehnisko iekārtu komplekss televīzijas raidījumu raidīšanai un uztveršanai ar Zemes mākslīgo pavadoņu starpniecību; šādā veidā radīta iespēja skatīties televīziju.
veidoties Tiekot organizētam, dibinātam, rasties, attīstīties (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu); rasties sabiedrībā, cilvēku grupā.
atbalsoties Tikt atbalsotam (par skaņu); izplatīties, radot atbalsis.
aiziet Tikt pavēstītam, kļūt zināmam; izplatīties (par ziņām, baumām, slavu u. tml.).
pavirzīties Tikt pavirzītam (2); attīstīties.
pieturēties Turoties (pie kā), atbalstīties.
veidoties Tuvoties noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā; intelektuāli, profesionāli attīstīties.
pietverties Tveroties (pie kā, kam klāt) atbalstīties, gūt atbalstu.
visapkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties, lūkoties u. tml.).
zagt dienas vadīt laiku bezdarbībā, slaistīties; vadot dienas bezdarbībā, slaistoties, sagādāt kādam zaudējumus.
vaikstīties Vaibstīties.
lēkāt Vairākkārt krasi svārstīties, mainīties.
pavalstīties Vairākkārt valstīties.
sanīkt Vāji attīstīties, pakāpeniski iet bojā (par augiem, to daļām).
nīkuļot Vāji attīstīties, slikti augt un pamazām iet bojā (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
nīkt Vāji attīstīties, slikti augt un pamazām iet bojā.
raisīties Veidoties, attīstīties (par pumpuriem, ziediem, lapām u. tml.); būt tādam, kam veidojas pumpuri, ziedi, lapas u. tml.
velties Veidoties, izplatīties ūdenstilpē (par viļņiem).
noskatīties Vērīgi, arī ar noteiktu attieksmi skatīties (uz ko, kur u. tml.).
aplūkoties Vērīgi, uzmanīgi apskatīties (visapkārt).
lūkoties Vērīgi, uzmanīgi skatīties (kur, uz ko); skatoties vērot (notikumu, darbību).
nolūkoties Vērīgi, uzmanīgi skatīties; noraudzīties, noskatīties.
ķīķerēt Vērot, skatīties.
raudzīties Vērst skatienu, skatīties.
trīcēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
trīsēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu).
vibrēt Viegli svārstīties, trīcēt (2) – par kā, piemēram, gaismas, skaņas izplatīšanos, stāvokli, arī par balsi.
trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt; viegli svārstoties, trīcot atstarot mainīga virziena gaismu.
virmot Viegli svārstīties, vibrēt (piem., par gaisu); būt tādam, kurā izplatās šādas svārstības.
gāzelēties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; zvalstīties.
līgoties Viegli šūpoties, svārstīties.
čatot Vienlaikus atrodoties interneta tiešsaistē, sazināties, sarakstīties.
plūst Vienmērīgi izplatīties (par gaismu, smaržu, siltumu); pakāpeniski iestāties (piem., par krēslu).
plūst Vienmērīgi virzīties, izplatīties (par miglu, dūmiem u. tml.).
sapīties Vijoties, tinoties u. tml. sasaistīties; arī samudžināties.
novirmot Virmojot izplatīties, īsu brīdi būt uztveramam.
izvirpuļot Virpuļojot izplūst, izplatīties.
priekša Virzienā prom no sevis (raudzīties, skatīties).
spiesties Virzīties, izplatīties (cauri kam) – par gaismu, sauli, stariem.
pārvietoties Virzīties, izplatīties (kādā virzienā).
stiepties Virzīties, izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā.
tikt Virzīties, izplatīties tā, ka skar (ko), iedarbojas (uz ko) – piem., par parādībām dabā.
dzalkstīt Zibēt, laistīties.
piezīsties Zīžot piesaistīties (pie sievietes krūtsgala, dzīvnieka mātītes pupa).

tīties citās vārdnīcās:

Tēzaurs

tīties

LLVV

tīties