viļņoties
viļņoties 3. pers. -ojas, pag. -ojās darbības vārds; atgriezenisks
1.Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni.
PiemēriOkeāns spēcīgi viļņojas.
- Okeāns spēcīgi viļņojas.
- Vētrā viļņojās jūra.
- Strauta ūdens viļņojas gar akmeņiem.
2.Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties, virzīties.
PiemēriTaures skaņas viļņojas gaisā.
- Taures skaņas viļņojas gaisā.
- Bērzu galotnes viļņojas vējā.
- Ezerā viļņojas niedres.
- Ceļa putekļi viļņojās pa gaisu.
2.1.pārnestā nozīmē Norisināties spēcīgi, strauji (par parādībām sabiedrībā, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli).
PiemēriSabiedrība sākusi viļņoties par netaisnību.
- Sabiedrība sākusi viļņoties par netaisnību.
- Sirds viļņojas priekā.