Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
slaistīties sarunvaloda
slaistīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Slinkot.
PiemēriSlaistīties caurām dienām pa māju.
  • Slaistīties caurām dienām pa māju.
  • Bērni nestrādā, bet slaistās.
  • Vecāki viņam nekad neļāva slaistīties.
1.1.Lēni kustēties, staigāt, arī atrasties (kur) bezdarbībā.
PiemēriSlaistīties pa ielām.
  • Slaistīties pa ielām.
  • Slaistīties no vieniem kaimiņiem pie otriem.
  • Dzert un slaistīties apkārt.
Stabili vārdu savienojumiSlaistīties gar pakšķiem.