slaids1
slaids [slaîds] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
slaida [slaîda] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
slaidi [slaîdi] apstākļa vārds
slaidums [slaîdùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Taisns un samērā garš, arī samērīgs (par cilvēku).
PiemēriSlaids jauneklis.
- Slaids jauneklis.
- Slaida sieviete.
- Garā, tumšā vakarkleita viņu padarīja vēl slaidāku.
- Viņa bija meitenīgi slaida..
1.1.Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
PiemēriSlaids augums.
- Slaids augums.
- Slaids viduklis.
- Slaidi pirksti.
- Slaidas kājas.
- Meitene ar slaidu figūru.
- Gulbjiem ir slaidi kakli.
2.Tāds, kas ir garš, taisns un kam stumbra apakšdaļā samērā lielā posmā nav zaru (par kokaugiem).
PiemēriSlaidi bērzi.
- Slaidi bērzi.
- Slaidas priedes.
- Slaido egļu ielokā atradās lauku māja.
2.1.Tāds, kam ir garš, taisns un nesazarots stumbrs (par augiem, augu daļām).
PiemēriSlaidajā saulespuķes kātā atvēries krāšņs zieds.
- Slaidajā saulespuķes kātā atvēries krāšņs zieds.
- Dārza malā ziedēja slaidas kāršrozes.
- Slaidas kalmes šūpojās vējā.
- Kokroze ar slaidu stumbru un krāšņu ziedu vainagu.
3.Tievs un samērā garš; garens (par priekšmetiem).
PiemēriSlaids zobens, durklis.
- Slaids zobens, durklis.
- Slaida bulta.
- Slaida laiva.
3.1.Samērā augsts, stāvs (par reljefa veidojumiem); nolaidens.
PiemēriSlaids pakalns.
- Slaids pakalns.
- Slaidas nokalnes.
- Slaidi pauguri.
- Slaidi viļņi triecās pret klintīm.
4.Plašs, arī straujš, veikls (par kustībām); plašs (par, parasti lokveida, kustības virzienu).
PiemēriSlaidā solī viņš pagājās uz priekšu.
- Slaidā solī viņš pagājās uz priekšu.
- Pagriezties ar slaidu kustību pret dejas partneri.
- Zirgs aizauļoja slaidiem rikšiem.
- Apmest pretimnācējam slaidu līkumu.
- ..zars slaidā lokā nokarājās lejup..
Stabili vārdu savienojumiSlaidā līnija.
- Slaidā līnija sarunvaloda — slaidums, tievums.