slābs
slābs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
slābi -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
slābi apstākļa vārds
slābums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābans.
PiemēriPēc operācijas slimnieks vēl jutās slābs.
- Pēc operācijas slimnieks vēl jutās slābs.
- Pēc treniņa meitene kļuva slābāka un apsēdās.
- Sēņotāji no meža pārnāca gluži slābi.
- Vecais suns jau pavisam slābs.
1.1.Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans1.
PiemēriPēkšņi ķermenis kļuva slābs.
- Pēkšņi ķermenis kļuva slābs.
- Kājas no bailēm bija slābas un īsti paskriet nevarēja.
- Slābākajā rokā neko smagu viņa nespēja noturēt.
- Pleci noslīdējuši un slābi.
1.2.Tāds, kam nav spraiguma (par kustībām, norisēm).
PiemēriSajust slābu satvērienu.
- Sajust slābu satvērienu.
- Slābs pagrieziens uz sāniem.
- Slābi pamāt ar galvu.
- Sirdspuksti bija tik slābi, ka pulsu nevarēja sataustīt.
1.3.Tāds, kas zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām); tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
PiemēriPēc salnas dāliju kāti un lapas kļuva slābas.
- Pēc salnas dāliju kāti un lapas kļuva slābas.
- Karstajā saulē rožu ziedi slābi noliekušies uz leju.
- Slāba gumija.
- Josta izstaipījusies un slāba.