slacīt
slacīt slaku, slaki, slaka, pag. slacīju transitīvs, darbības vārds
1.Laistīt smalkām strūklām, sīkām, šķīstošām lāsēm (parasti ar roku); šādi laistot, mitrināt.
PiemēriSlacīt stādus, ziedus.
1.1.Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (parasti par šķidrumu).
PiemēriLietus lāses slaka biezās egļu skujas.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) sviedriem slacīt.