slacīt
slacīt slaku, slaki, slaka, pag. slacīju darbības vārds; transitīvs
1.Laistīt smalkām strūklām, sīkām, šķīstošām lāsēm (parasti ar roku); šādi laistot, mitrināt.
PiemēriSlacīt stādus, ziedus.
- Slacīt stādus, ziedus.
- Slacīt apvītušās salātu galviņas.
- Drēbes pirms gludināšanas slacīja.
1.1.Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (parasti par šķidrumu).
PiemēriLietus lāses slaka biezās egļu skujas.
- Lietus lāses slaka biezās egļu skujas.
- Rīta rasa slacīja zāli un ziedus.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) sviedriem slacīt.
- (Ar) sviedriem slacīt idioma — smagi fiziski strādāt.