slacīt
slacīt slaku, slaki, slaka, pag. slacīju darbības vārds; transitīvs
1.Laistīt smalkām strūklām, sīkām, šķīstošām lāsēm (parasti ar roku); šādi laistot, mitrināt.
PiemēriSlacīt stādus, ziedus.
1.1.Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (parasti par šķidrumu).
PiemēriLietus lāses slaka biezās egļu skujas.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) sviedriem slacīt.