slābans
slābans -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
slābana -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
slābani apstākļa vārds
slābanums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābs.
PiemēriPēc slimības bērns vēl ir slābans.
1.1.Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans1.
PiemēriĶermenis kļuvis slābans.
1.2.Tāds, kam nav spraiguma (par kustībām, norisēm).
PiemēriVecajai sievietei soļi ir pavisam slābani un šļūcoši.
1.3.Tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām); tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
PiemēriTulpju ziedi siltumā kļuvuši slābani.