slaiks
slaiks -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
slaika -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
slaiki apstākļa vārds
slaikums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Taisns un samērā garš, arī samērīgs (par cilvēkiem); slaids [1] (1).
PiemēriSlaiks puisis.
- Slaiks puisis.
- Slaika gaišmate.
- No mazās meitenes izaugusi skaista, slaika sieviete.
1.1.Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
PiemēriSlaika auguma meitene.
- Slaika auguma meitene.
- Slaikas kājas.
- Slaiki pirksti.
- Panterai ir lunkans un slaiks ķermenis.
2.Slaids [1] (2).
PiemēriSlaikas mastu priedes.
- Slaikas mastu priedes.
- Slaikās ceriņu ziedu vālītes ir jau pavērušās.
- Vējā šūpojās slaikās rudzu vārpas.
- Apse izaugusi slaika.
3.Slaids [1] (3); garens.
PiemēriSvečturī aizdegtas trīs slaikas sveces.
- Svečturī aizdegtas trīs slaikas sveces.
- Jūras malā varēja redzēt gan pilnīgi apaļus, gan slaikus akmeņus.
4.Slaids [1] (4).
PiemēriSlaikiem soļiem šķērsot ielu.
- Slaikiem soļiem šķērsot ielu.
- Slaikiem spārnu vēdieniem aizlidoja dzērves.
- Ar slaiku loku apbraukt barjeru.