Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
paošņāt
paošņāt [pa-uôšņât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Paostīt.
PiemēriLācis paošņāja gaisu.
2.sarunvaloda Paokšķerēt; arī paskatīties.
PiemēriBūs jāiet paošņāt, kas jaunajā veikalā nopērkams.