paņurdēt
paņurdēt -ņurdu, -ņurdi, -ņurd, pag. -ņurdēju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Vienu vai vairākas reizes ņurdēt (par dzīvnieku).
PiemēriSuns spēlējas ar bumbiņu un pa brīžam paņurd.
- Suns spēlējas ar bumbiņu un pa brīžam paņurd.
2.Pasūdzēties, paust neapmierinātību.
PiemēriDaudzi paņurd zem deguna, bet reāli neko neuzsāk, lai vainīgos sauktu pie atbildības.
- Daudzi paņurd zem deguna, bet reāli neko neuzsāk, lai vainīgos sauktu pie atbildības.