Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
paņurdēt
paņurdēt -ņurdu, -ņurdi, -ņurd, pag. -ņurdēju intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Vienu vai vairākas reizes ņurdēt (par dzīvnieku).
PiemēriSuns spēlējas ar bumbiņu un pa brīžam paņurd.
2.Pasūdzēties, paust neapmierinātību.
PiemēriDaudzi paņurd zem deguna, bet reāli neko neuzsāk, lai vainīgos sauktu pie atbildības.