paņaudēt
paņaudēt -ņaudu, -ņaudi, -ņaud, pag. -ņaudēju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Neilgu laiku, mazliet ņaudēt (par kaķi).
PiemēriDzīvnieki ir tāda pati Dieva radība kā mēs, tikai nemāk sevi citādāk aizstāvēt kā vien paņaudēt un pariet.
- Dzīvnieki ir tāda pati Dieva radība kā mēs, tikai nemāk sevi citādāk aizstāvēt kā vien paņaudēt un pariet.
2.sarunvaloda Pažēloties, pagausties.
PiemēriPaņaudēt draudzenei uz pleca.
- Paņaudēt draudzenei uz pleca.