Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
paņirgt
paņirgt -ņirdzu, -ņirdz, -ņirdz, pag. -ņirdzu darbības vārds; intransitīvs
1.Mazliet ņirgt.
PiemēriPaņirgt par cilvēku vientiesību.
1.1.sarunvaloda Mazliet pasmieties.
PiemēriPaņirdzu, lasot interviju un dažus komentārus.