izstarot
izstarot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
izstaroties darbības vārds; atgriezenisks
1.Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas, enerģiju u. tml.).
PiemēriIzstarot radioaktīvos starus.
1.1.intransitīvs Izplatīties telpā, apkārtējā vidē.
PiemēriSiltums izstaro telpā.
2.intransitīvs; formā: trešā persona Izplatīties organismā (par sāpēm).
PiemēriSāpes izstaro uz rokām, kājām.
3.Izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
PiemēriAcis izstaro prieku.