Paplašinātā meklēšana
Meklējam izstarot.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts etimoloģijās (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (52):
- uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
- iegaismoties Iesākt izstarot gaismu (piem., par lampu); īsu brīdi izstarot gaismu.
- iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni, apgaismojumu u. tml.).
- uzgaismot Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
- uzliesmot Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
- iekvēloties Iesākt kvēlot, sākt degt; iesākt, izstarot vai atstarot gaismu.
- izdzist Izbeigt, pārstāt degt, izstarot gaismu.
- apstarot izstarot (gaismu pār ko); apspīdēt, apgaismot.
- šķiest izstarot (ko) vienlaikus uz vairākām pusēm.
- luminiscēt izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota ietekmē.
- gaismot izstarot gaismu.
- dedzināt izstarot lielu karstumu; izraisīt sāpīgu kairinājumu, sūrstošas sāpes.
- kvēlot izstarot sarkanu gaismu (piem., par ko stipri sakarsētu); degt (parasti bez liesmām), izstarojot sarkanu gaismu.
- gailēt izstarot sārtu gaismu; kvēlot (parasti par ko degošu).
- kaist izstarot spožu gaismu, karstumu; būt spožam, kvēlojošam, spilgtam.
- spēlēties izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- izstrāvot izstarot, izplatīt (ko).
- izliet izstarot, izplatīt (parasti gaismu, siltumu).
- karsēt izstarot, izplatīt karstumu.
- sildīt izstarot, izplatīt siltumu.
- spīdēt izstarot, izplatīt vai šķietami izstarot, izplatīt gaismu (par gaismas avotu).
- sildīt izstarot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) sasilst.
- emitēt izstarot.
- tveice Ļoti stiprs (parasti saules) izstarots siltums.
- rotāt Mainīties (krāsā, intensitātē u. c.); izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- rotāties Mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) – par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- radiobāka Noteiktā ģeogrāfiskā punktā novietota radiotehniska ierīce, kuras izstarotos radiosignālus izmanto kuģu vai lidmašīnu atrašanās vietas noteikšanai.
- dzist Pakāpeniski beigt degt; beigt izstarot gaismu, arī izplatīt siltumu.
- tumst Pakāpeniski pārstāt izstarot gaismu, pakāpeniski pārstāt spīdēt, mirdzēt, kvēlot.
- dzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
- nodzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
- degt Panākt, ka (kas) sāk degt, izstarot gaismu; dedzināt.
- nogriezt gaismu panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu.
- uzgriezt uguni panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
- uzgriezt gaismu panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
- uzgriezt elektrību panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
- iedegt gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce sāk izstarot gaismu.
- ieslēgt gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce sāk izstarot gaismu.
- iededzināt gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce sāk izstarot gaismu.
- izdzēst Panākt, ka pārstāj degt, izstarot gaismu.
- nodzist Pārstāt degt, izstarot gaismu; izdzist (1).
- nodzist Pārstāt izstarot gaismu, kļūt tumšam.
- atomlaiks Precīza laika mērīšanas sistēma, kurā laika intervālu nosaka ar atomu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību periodu skaitu.
- degt Radīt, izstarot siltumu, gaismu.
- izstarojums Rezultāts --> izstarot (2); fizioloģisku vai psiholoģisku procesu izpaudums.
- baltkvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot baltu gaismu.
- sarkankvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu (apmēram 400–450 grādi).
- aizdegties Sākt izstarot gaismu.
- Saules radiācija saules izstarotais siltums.
- liesmot Spoži spīdēt; izstarot (piem., sarkanīgu gaismu).
- laistīt Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot (gaismu).
- laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu, arī gaismu).
Atrasts piemēros (4):
izstarot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV