rotāties
rotāties [ruõtâtiês] -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos atgriezenisks, darbības vārds
1.Rotāt sevi (parasti ar rotas lietām, ziediem).
PiemēriRotāties ir sievietes dabā.
1.1.formā: trešā persona Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko).
PiemēriAizputes pils, kas savulaik rotājusies ar pasakaini skaistiem ornamentiem, iet bojā.
1.2.Parādīties, būt uztveramam (sejā, tās daļās) – piem., par psihiska stāvokļa izpausmi.
PiemēriMammas smaidā rotājas pavasara saule.
1.3.Mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) – par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
PiemēriJāņu rītu nedrīkst gulēt, jo tad saulīte rotājas.
2.novecojis Rotaļāties.
Piemēri"Ai zaļā līdaciņa, nāc ar mani rotāties! Tu iekš zaļiem jūras viļņiem, es ozola laiviņā."