rotēt
rotēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Kustēties apļveidā ap kādu punktu vai asi.
PiemēriPuzuri rotē ap savu asi.
2.Nomainīties, tikt nomainītam ar kādu citu.
PiemēriUzņēmumā rotē darbinieki.
2.1.transitīvs Nomainīt (kādu), piem., norīkojot šajā amatā kādu citu.
PiemēriAmatpersonu varētu rotēt uz citu vietu.
Cilme:No latīņu rotare ‘griezt, griezties’.