rotēt
rotēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Kustēties apļveidā ap kādu punktu vai asi.
PiemēriPuzuri rotē ap savu asi.
- Puzuri rotē ap savu asi.
- Skolas zālē prožektoru gaismā rotēja spoguļbumba.
2.Nomainīties, tikt nomainītam ar kādu citu.
PiemēriUzņēmumā rotē darbinieki.
- Uzņēmumā rotē darbinieki.
2.1.transitīvs Nomainīt (kādu), piem., norīkojot šajā amatā kādu citu.
PiemēriAmatpersonu varētu rotēt uz citu vietu.
- Amatpersonu varētu rotēt uz citu vietu.
Cilme:No latīņu rotare ‘griezt, griezties’.