laistīt2
laistīt 3. pers. -a, pag. -īja darbības vārds; transitīvs
1.Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot (gaismu).
PiemēriSpuldze laistīja rāmu gaismu.
- Spuldze laistīja rāmu gaismu.
- Saule laistīja savus starus pār pļavām un laukiem.
1.1.intransitīvs; kopā ar: darbības vārds "laistīties" Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
PiemēriZvaigznes pie naksnīgajām debesīm laistīt laistījās.
- Zvaigznes pie naksnīgajām debesīm laistīt laistījās.