apstarot
apstarot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs
1.Izstarot (gaismu pār ko); apspīdēt, apgaismot.
PiemēriSaules apstarota jūra.
- Saules apstarota jūra.
- Vakara blāzmas apstarotas debesis.
- Mēness apstaroja laukus un pļavas.
1.1.pārnestā nozīmē Padarīt priecīgu, gaišu.
PiemēriDzirkstoša prieka apstarotas acis.
- Dzirkstoša prieka apstarotas acis.
- Smaids apstaro vectēva seju.
2.Pakļaut starojuma iedarbībai.
PiemēriApstarot ar ultravioletajiem stariem.
- Apstarot ar ultravioletajiem stariem.
- Apstarot sēklas ar kvarca lampu.
- Apstarot audzēju.