apstāklis
apstāklis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Parādība, kas pastāv līdztekus citām parādībām vai ir saistīta ar tām.
PiemēriSvarīgs apstāklis.
- Svarīgs apstāklis.
- Attaisnojoši apstākļi.
2.formā: daudzskaitlis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
PiemēriLaika apstākļi.
- Laika apstākļi.
- Vēsturiskie apstākļi.
- Uzlabot darba apstākļus.
- Iejusties jaunajos apstākļos.
- Mācīties mājas apstākļos.
2.1.Materiālais stāvoklis, dzīves līmenis.
PiemēriGrūti dzīves apstākļi.
- Grūti dzīves apstākļi.
- Ģimenes materiālie apstākļi.
3.joma: valodniecība Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības vietu, laiku, cēloni u. tml., uz pazīmes mēru vai pakāpi.
PiemēriVietas, laika apstāklis.
- Vietas, laika apstāklis.
- Cēloņa apstākļa palīgteikums.
Stabili vārdu savienojumiApstākļa vārds. Nolūka apstākļa palīgteikums.
- Apstākļa vārds — vārds, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi (darbības vietu, laiku, veidu u. tml.); adverbs.
- Nolūka apstākļa palīgteikums — palīgteikums, kas izsaka darbības nolūku, mērķi.