Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
apstādināt
apstādināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, ka apstājas, nevirzās tālāk; apturēt.
PiemēriApstādināt draugu uz ielas.
2.Pārtraukt, apturēt (mašīnas, mehānisma) darbību.
PiemēriApstādināt darbmašīnu.
2.1.Panākt, ka neturpinās (norise, process).
PiemēriApstādināt būvdarbus.
2.2.Panākt, ka (kāds) pārtrauc, izbeidz (rīcību, darbību).
PiemēriApstādināt uzbrucēju.