apstāt
apstāt -stāju, -stāj, -stāj, pag. -stāju darbības vārds
1.transitīvs Stājoties apkārt, ielenkt (ko).
PiemēriBērni apstāja savu skolotāju.
- Bērni apstāja savu skolotāju.
- Žurnālisti apstāj iebraukušo mākslinieku.
1.1.Neatlaidīgi uzmākties, vajāt.
PiemēriZirgu apstājuši dunduri.
- Zirgu apstājuši dunduri.
- Vakarā mūs apstāja odi.
2.intransitīvs Apstāties; pārstāt (ko darīt).
PiemēriUz īsu brīdi apstāt ceļmalā.
- Uz īsu brīdi apstāt ceļmalā.
- Muzikanti apstāj spēlēt.
- Ieraugot saimnieku, suns apstāja riet.