uzliesmot
uzliesmot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
uzliesmojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.formā: trešā persona Iesākt degt ar liesmu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt ar liesmu.
PiemēriSērkociņš uzliesmo.
1.1.Izcelties, ātri paplašināties.
PiemēriUgunsgrēks no zibens uzliesmojis spēji.
2.formā: trešā persona Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
PiemēriIelās uzliesmo reklāmu ugunis.
2.2.Iesākt spoži spīdēt; īsu brīdi spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, kosmiskiem ķermeņiem).
PiemēriUzliesmojusi nova.
2.3.Spoži (parasti sārti) atspīdēt; izcelties apkārtējā vidē ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
PiemēriPamalē uzliesmo atblāzma.
3.Pēkšņi izjust un izpaust spēcīgas jūtas.
PiemēriUzliesmot dusmās un cirst pļauku.
3.1.Spēji izraisīties (par jūtām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
PiemēriSirdī uzliesmojis naids.
3.2.formā: trešā persona Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā).
PiemēriSmadzenēs uzliesmoja pēkšņa doma.
3.3.Īsu brīdi būt ļoti spožam (piemēram, pārdzīvojumā); īsu brīdi spēji izpausties (piemēram, sejā) – par pārdzīvojumu.
PiemēriSievietes acis spēji uzliesmoja.
4.formā: trešā persona Iesākt strauji, spraigi norisēt; īsu brīdi strauji, spraigi norisēt.
PiemēriUzliesmojusi diskusija par referendumu.
5.formā: trešā persona Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību); īsu brīdi spēcīgi izpausties.
PiemēriBezpajumtnieku vidū uzliesmo tuberkuloze.