uzlīkt
uzlīkt -līkstu, -līksti, -līkst, pag. -līku darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Nolīkt lokveidā virsū (uz kā, kam).
PiemēriBērza zari uzlīkuši uz jumta.
- Bērza zari uzlīkuši uz jumta.
2.Nolīkt virsū (uz kā, kam) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
PiemēriNogurumā uzlīkt galdam.
- Nogurumā uzlīkt galdam.
- Apmeklētājs uzlīcis bāra letei.
2.1.Kļūt salīkušam, sakumpušam.
PiemēriGarš, uzlīcis vīrietis.
- Garš, uzlīcis vīrietis.
- Uzlīkusi mugura.
- Viņš staigā uzlīcis.