uzzibsnīt
uzzibsnīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
uzzibsnījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iesākt zibsnīt; īsu brīdi zibsnīt.
PiemēriUzzibsnī zibens.
- Uzzibsnī zibens.
- Uzzibsnīja zibspuldžu gaismas.
- Uzzibsnī bākas uguns.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi zibsnī.
PiemēriUzzibsnīt ar kabatas laternu.
- Uzzibsnīt ar kabatas laternu.
1.2.pārnestā nozīmē Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (apziņā).
PiemēriPrātā uzzibsnī jautājums.
- Prātā uzzibsnī jautājums.
- Atmiņā uzzibsnīja redzētā aina.